Lietotāji
Motorās kontroles (MK) teorija. MK elementi un līmeņi, to attīstība |
Sestdiena, 03 aprīlis 2010 16:18 |
MK cilvēkam attīstās cefalo-kaudālā virzienā, no proksimālām daļām uz distālām. MK ietver cilvēka pozas un kustību kontroli. „Cilvēka mērķis ir noturēties vertikāla stāvoklī un izpildīt ikdienas aktivitātes” (Bobath) MK līmeņi I Mobilitāte – cilvēka spēja kustēties, veikt kustību aktīvi& pasīvi. Neapzinātā mobilitāte – kustības, kas nav gribai pakļautas, bet ir spontāni radītas, ģenerētas NS-ā. Raksturīgas bērniem līdz 3 m.v. Tās ir arī tās kustības, kuras bērns veic līdz piedzimšanai. Apzinātā mobilitāte – nepieciešamais un iespejamais kustību apjoms (KA) noteiktas pozas ieņemšanai un noteiktas kustības veikšanai, un motoro vienību spēja izraisīt šīs kustības. Mobilitātes deficīts var rasties pie:
II Stabilitāte – spēja noturēt pozu, lai nodrošinātu citu ķermeņa daļu darbu (noturēšana, fiksēšana). Toniskā noturēšana – ķermeņa daļas noturēšana pret gravitāciju vai manuālu rezistenci. Tā attīstās un notiek stabilitātes attīstības pašā sākumā – zīdaiņa vecumā, piem., galviņas pacelšana un fiksēšana – stabilitātes attīstības pats sākumposms. Noturēšana notiek dziļajos un posturālajos kakla un muguras augšējās daļas ekstenzoros. Toniska noturēšana vērojama arī pieaugušam cilvēkam. Kokontrakcija - vienlaicīga kontrakcija visās muskuļu grupās, kas atrodas apkārt locītavai – agonistos, antagonistos, sinerģistos, lai nodrošinātu stabilitāti. Visbiežāk kokontrakcijas nepieciešamas svaru nesošā pozīcijā (virs attiec. locītavas ir vēl citas ķermeņa daļas, kuru smagumu vajag noturēt) Kokontrakcijas nepieciešamas, lai
Pasīvā stabilitāte – to nodrošina nekontraktilās struktūras: kaulu atbilstošās locītavu v., locītavu v., loc. kapsulas, negatīvais atmosfēras spiediens, saites un pārējās struktūras, fascijas, āda, zemāda. Ja tiek traumētas saites vai citas struktūras, locītavas pasīvi paliek nestabilākas. Aktīvā stabilitāte - to nodrošina muskuļu kontrakcijas, un tā ir izometriska kontrakcija. Lai roka varētu kustēties, ir jābūt kokontrakcijai apkārt plecu locītavai.
III Kontrolētā mobilitāte – spēja kustēties pozā jeb spēja pārnest svaru. Lai būtu KM līmenis – distālais svaru nesošais segments ir fiksēts. Proksimālie kustas pāri fiksētajiem distāliem segmentiem. Šūpojoties veidojas dinamiska stabilitāte.
Statiski dinamiskais līdzsvars (SDL) – starpstadija starp KM un stabilitāti. tiek atcelts = atbrīvots 1 no svaru nesošiem segmentiem (īss brīdis)
IV Prasme – augstākais motorās attīstības līmenis – prasme jeb kvalitatīvas kustības. Ekstremitātes dist. daļa ir brīva telpā, lai varētu izdarīt mērķtiecīgu kustību. Pēdas un plaukstas ir stabili mobilas, kamēr ķermeņa prox muskulatūra ir dinamiski stabila, lai vadītu ekstremitāti kustībā. Prox muskuļi maina savu garumu ik pa brīdim dinamiski piefiksējot. Prasmes veidi
Koordinācija – CNS nodrošināta kvalitatīva muskuļu kopdarbība, kad pretējās muskuļu grupas darbojas saskaņoti, vai nu antagonisti pieļauj agonistu kustību, netraucē to; vai šie muskuļi darbojas ar vajadzīgo spēku – sasprindzinoties kokontrakcijas režīmā. Nekoordinētās kustības izraisa
Stāvokļa reakcijas – veids kā noturēt pozu nekustīgu
Stāvokļa reakcijas
Posturālā kontrole jeb N pozas noturēšanas mehānisms I Nepieciešams N m-ūras tonuss – tonusam jābūt pietiekami lielam, lai pārvarētu gravitācijas spēku, un pietiekami zemam, lai pozā varētu veikt kustību. Tas atkarīgs no
II Reciprokās inervācijas līmeņi III Kustību paternu, kas piemīt cilvēkam, daudzveidība CNS ir atgriezeniskās saites (AS), kas nodrošina N kustības veidošanos (stereotipu veidošanos)
|