N.facialis bojājuma rehabilitācija
Svētdiena, 25 aprīlis 2010 10:25

Atjaunošanās periods (10-12 dienas no slimības sākuma un 2-3 mēneši)

Tiek rekomendēti speciāli mīmikas muskuļu trenējoši vingrojumi:

1)     uzacu pacelšana;

2)     savelk uzacis kopā (dusmojas);

3)     kombinē kopā abus iepriekšējos vingrojums pa vienai reizei no katra;

4)     aizvērt acis (izpildīt pēc dotā principa- paskatīties uz leju, aizvērt acis un pieturēt ar pirkstiem skartajā pusē, turēt ciet minūti, pēc tam atvērt un aizvērt 3 reizes);

5)     ceļ acis augšā, skatās uz sevi spogulī, skatās lejā un aizver acis ciet;

6)     aiztaisa acis ciet un apļo acis uz vienu, tad otru pusi;

7)     skatās pa diagonāli- ārējais augšējais acs kaktiņš un iekšējais apakšējais acs kaktiņš, pēc tam atkārto šo vingrojumu pa otru diagonāli;

8)     savilkt dusmīgu sejas izteiksmi;

9)     nolaist galvu lejā, ievilkt elpu un izelpas brīdī taisīt lūpu vibrācijas;

10)       svilpot;

11)       paplest plašākas nāsis;

12)       sarauc degunu, virzienā uz aci;

13)       pēc šā vingrojuma ar roku nostiepj nāsis no ārpuses uz leju;

14)       pacelt nedaudz virslūpu un parādīt zobus;

15)       nolaist apakšējo lūpu un parādīt zobus;

16)       pasmaidīt ar aizvērtām lūpām;

17)       nopūst sveci, savilkt lūpas tūtiņā un pūst gaisu ārā;

18)       paņemt mutē ūdeni un paskalināt to mutē, tā, lai nekas neizlītu;

19)       piepūst vaigus;

20)       pārnest gaisu no viena vaiga uz otru;

21)       nolaist lejā mutes kaktiņus, neatverot muti;

22)       taisīt vaļā muti, līdz stāvoklim, lai mute nepaliek šķība;

23)       izbāzt mēli ārā no mutes un padarīt to asu, savilkt muskuļus;

24)       atvērt muti - izbāzt un ievilkt mēli iekšā;

25)       atvērt muti un virzīt mēli no viena kaktiņa uz otru;

26)       virza žokli uz vienu, tad otru pusi, tālumā prom un iekšā;

27)       ar mēli brauka starp zobiem un lūpu;

28)       izveidot no lūpām trubiņu;

29)       ar acīm sekot līdz pa apli kustošajam pirkstam;

30)       skatās uz augšu un samiedz acis (kā uz spilgtu gaismu);

31)       papleš plaši acis vaļā un tad cieši aizver ciet:

32)       aiztaisa abas acis ciet un pārmaiņus taisa vienu, tad otru aci vaļā;

33)       aizvērt muti un ievilkt vaigus iekšā;

34)       savilkt lūpas tā it kā dotu buču kādam;

35)       pārlikt pāri apakšējai lūpai augšējo;

36)       ar mēles galiņu virzīt pa smaganām pa apli abos virzienos, piespiežot mēli ar dažādu spēku;

37)       vingrojumi runas artikulācijas uzlabošanai;

  • izrunāt burtus: a, e, i, o(kā „ola”), u; p, m, s, š;
  • izrunāt dažādas zilbes: oi, fu, fi;
  • izrunāt vārdus pa zilbēm: lai-va, sē-ņot, mā-ko-nis.

38)       pēc visiem vingrojumiem veic sejas nostiepšanu, relaksāciju- paver nedaudz muti vaļā, ar vienu roku stiepj vaigu uz augšu, bet ar otru roku velk uzaci tuvāk matu līnijai

39)       visus vingrojumus beidzot, veic stiprus, ātrus uzspiedienus pa sejas līnijām (virzienā uz ausi).

Pēc katra vingrojuma ir nepieciešams atbrīvot sejas muskuļus, īpaši veselajā sejas pusē. Ir nepieciešams ievērot, lai visas sejas kustības būtu simetriskas, tāpēc pacientam ir nepieciešams ierobežot aktīvo kustību amplitūdu pieturot ar roku veselo sejas pusi. Parētiskajā pusē kustības veic pasīvi, bet, pie pirmo kustību parādīšanās, aktīvi ar asistējošam kustībām. Pie kustību atjaunošanās un spēka palielināšanās, šos pašus vingrojumus var veikt arī ar pretestību. Katru vingrojumu izpilda 4-5 reizes pēc kārtas ar nelielām pauzēm, vingrinājumus acīm- 2-3 reizes. Visu vingrojumu kompleksu atkārto 2-3 reizes dienā.

Fizioterapiju un masāžu nozīmē pacientiem 2-3 nedēļu ilgu kursu, masāžas ilgums ir 5-12 minūtes ilga. Ja nav sasniegts terapeitiskais efekts, masāžu pārtrauc uz 8-10 dienām, bet fizioterapiju turpina. Pēc šīm dienām atkārto masāžas kursu ar 20 seansiem.

Ja mīmikas muskuļi funkcijas pilnībā neatjaunojas, darba metodikai ir jābūt vērstai uz veselās puses muskuļu darbības ierobežošanu, lai palīdzētu maskēt un kompensēt sejas defektu.

Brīdī, kad parādās pirmās sejas sadraudzīgās kustības, masāžai jābūt saudzējošai, bet fizioterapija uz brīdi ir jāpārtrauc un atsākt ļoti uzmanīgi ar mērķi nomākt sadraudzīgās kustības.

N.facialis funkciju pārbaude

Kustību pārbaude:

1. Pārbauda, vai pacients spēj savilkt pieri rievās, pārbauda m.occipitofrontalis. Šī pārbaude norāda uz apakšējā motorā neirona bojājumu.

2. Pārbauda, vai pacients spēj cieši savilkt, sažmiegt acis un noturēt tās šādā pozīcijā kādu laiku. Ja ir bojāts apakšējais motorais neirons, mēģinot veikt šo darbību, acis virzīsies uz augšu ar neefektīgu paņēmienu aizvērt acis ciet. Pie augšējā motorā neirona bojājuma, būs novērojams neliels vājums pie acu aizvēršanas un skropstu paslēpšanas pilnībā bojātajā pusē.

3. Pārbauda pacienta spēju paplest lielākas nāsis, pasmaidīt un plašu parādīt zobus, atplešot vaļā lūpas. Pie apakšējā motorā neirona bojājuma starpība starp bojāto un veselo pusi būs izteikta. Ja ir bojāts augšējais motorais neirons, lēnas un neprecīzas mutes kustības, pretējā pusē no bojājuma, var redzēt. Vēlākā attīstībā, muskuļu vājums var būt redzams tikai pie emocionālām kustībām kā pēkšņi pasmaidot, bet pie kustībām, kā piemēram rādot plaši zobus ar pavērtām lūpām, šī asimetrija nebūs redzama.

4. Pārbauda m.platysma aktivitāti, vislabāk to ir izdarīt, liekot pacientam mēģināt izvērst uz āru apakšējo lūpu, kamēr terapeits izvērtē un apskatās kakla priekšpusi. Sasprindzina m.mentalis, to var izdarīt sakrokojot zodu, tikmēr terapeits skatās uz kakla priekšpusi, vai kakls saraujas.

Ja pacients spēj izpildīt visus šos testus, tad būtu vērts pārbaudīt uz paskatīties citus, sarežģītākus testus, kas var norādīt uz kādu precīzāku diagnozi:

1. Gandrīz visiem cilvēkiem ir nelielas sejas asimetrijas, tāpēc ir bieži iespējams pieņemt, ka pacientam ir sejas vājums, ko klasificē, kā sejas asimetriju. Ja ir radušās kādas šaubas, labāk ir pieņemt, ka seja ir normāla. Neliels, bet skaidrs acs aizvērējmuskuļu vājums, ir tipisks pie augšējā motorā neirona bojājuma. Ja acu aizvēršana ir normāla uz simetriska, tad sejas muskuļu vājums nav.

2. Pacientiem ar nepilnu apakšējā motorā neirona bojājumu, bieži var redzēt nepilnu funkciju saglabāšanos vai ātru pieres muskuļu un muskuļiem ap acīm ātrāku reģenerāciju. Šis nenoskaidrotais muskuļu vājums sejas apakšdaļā, var imitēt augšējā motorā neirona bojājumu.

3. Dažiem cilvēkiem ir lielāka iespējama kontrole pār pretējās puses sejas nerva augšējo motoro neironu, šādiem cilvēkiem neirona bojājums var radīt dziļāku muskuļu vājumu ap muti un mērenu vājumu acu aizvērēj un pieres muskuļos, un imitē atlabšanu vai nepilnu apakšējā motorā neirona bojājumu.

Garšas sajūtas pārbaude:

Garšas pārbaude ir jāveic ikvienam pacientam, kam ir apakšējā motorā neirona bojājums. Pacientam palūdz izbāzt mēli un skatās vai mēles virsma nav sausa. Pārbauda visas garšu veidus – saldu, sāļu un rūgtu, uzliekot nelielu pilienu uz atsevišķa vates kociņa no katras garšas veida un pieliek mēlei uz atbilstošā garšas laukuma. Pacientam nevajadzētu norīt šo garšas pilienu, bet, paturot to mutē gaidīt vai garša izplatās pa visu mēli, abās pusēs. Garšas sajūta var būt zudusi pavisam vai arī var tikt kavēta, bieži ar nelielu metālisku piegaršu pie nepilna chordae tympani bojājuma. Neizmainīta garšas sajūta, diemžēl, nav drošs rādītājs, kas norāda, ka nerva bojājums ir tālāk no vidējās auss, jo reizēm šīs šķiedras var būt liekas, bet, ja garšas sajūta ir traucēta, tas norāda, ka bojājums ir tuvāk pie vai pašā petrous kaulā.

Radzenes atbildes reakcijas pārbaude (ja ir paralizēti acs aizvērējmuskuļi):

Ja pacientam ir apakšējā motorā neirona bojājums un ir bojāti acu aizvērējmuskuļi, ir traucēti normāla radzenes jutība. Ir svarīgi noskaidrot, vai radzenes jūtība ir atbilstoša dotajai situācijai. Ja jutība ir traucēta, var droši teikt, ka bojājums nav parasta Bella paralīze un, no drošības viedokļa, var būt problēmas ar to, ka acī var iekļūt svešķermeņi, tas var būt, ja acs ir nejūtīga un neaizsargāta. Šādā situācijā ļoti svarīgi pārbaudīt acis ar dažiem speciālajiem testiem:

1.Lūdz pacientam salīdzināt abu acu jutību, kad tiek veikts neliels uzspiediens ar vates gabaliņu.

2.Pārbaudītājam ir jāseko līdz acs ābola kustībām vai tas nekustas uz augšu vai prom  no stimulācijas, tas notiksies, ja radzene būs jūtīga.

3.Skatās, vai abas acis aizveras vienlaicīgi. Radzenes jutība ir vispārējs reflekss, tāds pats kā zīlītes atbildes reakcija uz gaismu. Neskartajā pusē acs pie gaismas stimulācijas instinktīvi cieši aizvērsies, bet paralizētajā pusē, stimulējot radzeni, var tikt stimulēta, ja jutība ir normāla.

Ja radzenes refleksos ir bojātas nepieciešamās aizsardzības reakcijas, ir nepieciešams apsvērt radzenes aizsardzības veidus, tie var būt: vienkāršs acu plāksteris; īstermiņa acu pārsegs; ilgtermiņa acu pārsegs; pieprasīt acu aizsargājošas brilles; pārdomāt iespēju reducēt paralīzi ar botulīna toksīna injekcijām, ja jau ir redzami pierādījumi par radzenes čūlu parādīšanos.