Pareizas stājas saglabāšana bērniem
Piektdiena, 07 oktobris 2011 18:06

Staja_250px

2010. gadā, apsekojot vispārizglītojošo skolu skolēnus, tai skaitā skolēnus, kuri nodarbojas ar sportu, Sporta medicīnas valsts aģentūra (SMVA) novēroja, ka tikai 3 % skolēnu ir pareiza stāja. 97 % ir balsta un kustību sistēmas traucējumi: 72,2 % – asimetriska stāja; 11,4 % – apaļa mugura; 6,7 % – apaļi ieliekta mugura; 1,2 % – skolioze, kā arī citas balsta un kustību sistēmas novirzes.

Pareizas stājas pamatpazīmes

Stāja ir poza, kādā cilvēks brīvi stāv bez īpašas muskuļu sasprindzināšanas. Pareizu stāju raksturojošās pazīmes:

  • cilvēks stāv taisni;

  • galva un ķermenis atrodas vienā vertikālā līnijā;

  • pleci atvilkti atpakaļ un uz leju un atrodas vienādā augstumā;

  • lāpstiņas atrodas vienādā augstumā un vienādā attālumā no mugurkaula;

  • krūšukurvis ir simetrisks;

  • mugurkaula fizioloģiskie izliekumi ir simetriski;

  • sānu trīsstūri simetriski;

  • kājas ir taisnas, to garums ir vienāds, un nav plakanās pēdas.

Stājas novērtēšana

Stāju var novērtēt bērna vecāki. Bērns jānostāda pie gludas sienas, un bērnam, pieliekot pakausi pie sienas, galva jātur taisni. Domās novilktai līnijai no auss ārējās ejas jāatrodas vienā līmenī ar acs ārējo kaktiņu. Lāpstiņām, sēžas muskulim, apakšstilba mugurpusei un papēžiem jāpieskaras sienai. Ja stāja ir pareiza, attālumam starp sienu un bērna mugurkaula kakla un jostasvietas izliekumiem jābūt bērna plaukstas platumā. Pleciem jābūt vienādā augstumā, un lāpstiņām – vienādā augstumā un attālumā no mugurkaula.

Ja izskatās, ka bērnam ir balsta un kustību sistēmas problēmas, vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Ieteikumi vecākiem un skolotājiem pareizas bērna stājas saglabāšanai

  • Skolā būtu ieteicams divas reizes gadā mainīt skolēnu mācību vietu klasē, lai bērns visu laiku nesēdētu tikai loga vai durvju rindā.

  • Atrodoties pie datora, ik pēc 20–30 minūtēm jābūt pārtraukumam (jaunāko klašu skolēniem ik pēc 15–20 minūtēm), lai izkustētos un atpūtinātu acis.

  • Par citiem noteikumiem, kas jāievēro, lai saglabātu pareizu stāju, mācoties pie galda vai sēžot pie datora, kā arī par prasībām telpas apgaismojumam, vingrojumiem pareizas stājas veicināšanai var lasīt materiālā, kas atrodams šeit.

Nepieciešamā minimālā fiziskā aktivitāte

Bērna attīstībā, tai skaitā pareizas stājas izveidē un saglabāšanā, ir nozīme regulārai fiziskai slodzei visas dienas garumā, tai skaitā sporta nodarbībās skolā.

Bērniem (5–12 gadi) ikdienā nepieciešamas ne mazāk kā 90 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, vismaz piecas dienas nedēļā. Vidēji intensīva fiziskā aktivitāte ir tāda aktivitāte, kas izraisa nelielu, bet pamanāmu elpošanas biežuma un sirdsdarbības paātrināšanos. Tās varētu būt ikdienas rotaļas un pastaigas svaigā gaisā.

Pusaudžiem (13–17 gadi) nepieciešamas 60 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu. Papildu nepieciešamas 20 minūtes augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz divas reizes nedēļā. Intensīva fiziskā aktivitāte ir tāda aktivitāte, kuras laikā ievērojami paātrinās elpošana. Tās varētu būt spēles ar sacensību elementiem.

Aktivitātes var summēt. Arī 10–15 minūšu ilga fiziskā aktivitāte labvēlīgi ietekmēs veselību, ja saskaitot iegūst dienā ieteicamo ilgumu.

Metodes fiziskās aktivitātes intensitātes noteikšanai

Kā jau minēts, fiziskās aktivitātes jāveic ar piemērotu slodzi. Nevajadzētu pārpūlēties, tāpēc ir vairākas metodes, kā izvērtēt slodzi:

  • Sarunu tests. Fiziskās aktivitātes intensitāte ir zema, ja tās laikā iespējams dziedāt. Vidēja – ja fiziskās aktivitātes laikā iespējams brīvi sarunāties (iešana ātrā solī). Augsta – ja aktivitātes laikā var sarunāties ar grūtībām vai var izrunāt tikai atsevišķus vārdus.

  • Sirdsdarbības jeb pulsa biežuma tests. Pie zemas intensitātes fiziskās aktivitātes pulsa paātrināšanās būs mazāka par 50 % no maksimālā pulsa, pie vidējas intensitātes – 50–75 % no maksimālā pulsa, pie augstas – 60–90 % no maksimālā pulsa.

Teorētiski maksimāli pieļaujamā pulsa aprēķināšanai izmanto Tanaka formulu: 208 – (0,7 x vecums gados). Piemēram, 15 gadus vecam pusaudzim maksimālo pulsu aprēķina šādi: 208 – (0,7 x 15)=208 – 10,5=197,5 sitieni minūtē. Tātad pie vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes slodze būs ar intensitāti 50–75 % no maksimālā pulsa, tātad no 99 līdz 148 pulsa sitieniem minūtē.

Šo formulu maksimālā pulsa noteikšanai var izmantot veseliem, fiziski pietiekami attīstītiem skolēniem, kuri nelieto nekādus medikamentus. Cilvēkiem ar veselības problēmām maksimāli pieļaujamais pulss jānosaka individuāli.

Fiziskā aktivitāte nepieciešama visu vecumu bērniem, jo tā uzlabo veselību, paaugstina fiziskās un funkcionālās spējas. Ģimenei, izglītības un ārstniecības personām nepieciešams motivēt bērnus, īpaši mazkustīgos, regulārām fiziskām aktivitātēm. Galvenais ir nodrošināt, lai skolēns kustas un dara to regulāri.

informācija no http://www.calis.lv/berni/bernu-veseliba/dazadas-temas/pareizas-stajas-saglabasana-berniem/