Testi
Sestdiena, 07 septembris 2013 11:52

1. Mugurkaulāja kakla daļas pārbaude:

  • Pozas novērtējums

  • Aktīvo kustību pārbaude

  • Kakla daļas kustību apjoma pārbaude pasīvi ar uzspiedienu.

2. Vertrebalis tests

  • Citi kakla daļas specifiskie testi (torokālās atveres tests (Roos test), adsona tests, n.medianus tests, n. radialis tests, n. ulanaris tests, elvery tests, trakcijas- distrakcijas tests, Valsalva tests, rīšanas tests.)

  • Pretestības kakla daļas rotācijai (C1)- pagriež, rotē un tur uz pretestību

  • Pretestība plecu elevācijai (C2-4)

  • Pretestība plecu abdukcijai (C5)

  • Aktīva plecu fleksija un rotācija

  • Pretestība elkoņu fleksijai (C6)- var testēt abas rokas reizē

  • Pretestība elkoņu ekstenzijai (C7)

  • Aktīvs kustību apjoms elkonī

  • Pretestība plaukstas fleksijai (C7)

  • Pretestība īkšķa ekstenzijai (C8)

  • Pretestība pirkstu abdukcijai (Th1)

  • Babinska refleksu pārbaude (ja ir +, jāpārbauda sīkāk kakla daļa).

 

3. Hipermobilitātes testi – Beightona testi (par hipermobilu sauc personu, kurai ir vismaz 4 pozitīvi testi)

  • Vairāk kā 90º hiperekstenzijas katrā mazā pirksta locītavā

  • Var pievilkt īkšķi pie apakšdelma

  • Ir iespējams izdarīt elkoņa ekstenziju vairāk kā 10 º leņķī

  • Vairāk kā 10 º hiperekstenzijas katrā ceļa locītavā

  • Var pieskarties grīdai ar plaukstām (ar ceļiem ekstenzijā).

Hipermobiliem cilvēkiem normas ir citas.

 

4. Torokālās atveres sindroms

Torokālo atveri veido: 1. Riba, v. subclavia, a. subclavia, plexus brachialis, mm. Scaleni. Torokālās atveres sindroma iemesli:

  • M. scalenus un m. stenocleidomastoideus piestiprināšanās vietas

  • M. scalenus hipertrofija

  • Plašāka m. scalenus piestiprināšanās pie 1. Ribas

  • Pseidartroze pēc ribas lūzuma

  • 1. ribas eksostozes

  • C7 sānu izauguma palielināšanās

  • Kolagēno audu veidojums no 1. Līdz 2. Ribai

  • Pankosta audzējs (plaušu galotnes audzējs)

  • M. pectoralis minor saīsināšanās un hipertonuss

  • M. pectoralis minor saīsināšanās un rigīds krūšukurvis.

Tiek saspiests šādas struktūras: a. un v. subclavia, n. Phrenicus, limfmezgli pl. Brachialis.

Anamnēze: simptomi, kas traucē pamatā naktīs.

Apskate: ādas krāsas izmaiņas rokā, muskuļu atrofijas plaukstā, izmaiņas supraklavikulārajā bedrē, rokas tirpšana nekonkrētā vietā.

Speciālais torokālās atveres tests ir Roos tests- izdara plecu joslas depresiju un retrakciju, rokas paceļ 80º abdukcijā un elkoņus 90º fleksijā, tad savelk un iztaisno pirkstus (tā 3. min.). pozitīva testa gadījumā parādās simptomi: pirkstu izplešana apgrūtinās bojājuma pusē, izmainās plaukstas krāsa, reizām mainās pulss uz a. Radialis (plexus brachialis kairinājums).

 

5. Nervu iestiepuma testi:

  • N. Ulnaris- pleca depresija un retrakcija, tad abducē un pacienta roku 90º leņķi ar saliektu elkoni un pronētu apakšdelmu, tad veic plaukstas ekstenziju un galvas laterofleksiju (+4. un 5. pirksts).

  • N. Medainus- pleca retrakcija un depresija, 90º abdukcija ar ekstenziju un supinētu elkoni, veic plaukstas un pirkstu ekstenziju. Pēc tam pacienta galvu noliec uz pretējo pusi.

  • N. Radialis- pleca retrakcija un depresija, tad 90º abdukcija ar ekstenziju un pronēts elkonis, tad pirkstu fleksija. Pēc tam pacienta galvu pasīvi noliecv uz pretējo pusi.

6. Elvey tests- rada C5- 6-7 nervu saknīšu iestiepums.

Slimnieks galvu noliec uz pretējo pusi, pleca locītavu abducē 60º leņķī un ekstenzē, elkoņa locītava atrodas ekstenzijā, plauksta supināta un dorsāli fleksēta. Pozitīva sipmptoma gadījumā slimnieks sūdzas par sāpēm. (+ sāpes 1. un 3. Pirkstā, tirpšana, nejūtība).

C5 saknīte – m. supraspinatus, m. infraspinatus, m. dermatomā, abdukcijas vājums; parestēzijas nav tipiskas;

C6 saknīte- bicepss, elkoņa ekstenzijas vājums, nejūtība iet uz pirmo un otro pirkstu.

 

7. C7- 3. Pirksts, plaukstas fleksijas vājums, pirkstu ekstenzijas vājums, jušanas uz 3. pirkstu.

C8 – noturēt pirkstus abdukcijā un abdukcijā, pirkstu fleksija, jušana uz 4. un 5. Pirkstu.

Th1- notirpums apakšdelma dorsālajā virsmā.

 

8. Mugurkaulāja kakla daļas traumas.

Simptomi:

  • 70% gadījumos simptomi ir tūlīt, 30% gadījumos simptomi parādās 2-3. Dienā.

  • Sāpes kakla daļā, stīvs kakls.

  • Sāpes pie rotācijas kustībām.

  • Sāpes plecā, jostas daļā.

  • Samaņu zudums, reibonis.

Kakla daļas traumas klīnisko simptomu klasifikācija:

  1. Pakāpe- nav sūdzību, nav klīnisko simptomu

  2. Pakāpe- sāpes, stīvums kaklā

  3. Pakāpe- sāpes + muskuloskeletālie simptomi (samazināts kustību apjoms, trigera punkti),

  4. Pakāpe- sāpes+ neiroloģiskie simptomi (pazemināti refleksi, mm. Vājums, jušanas traucējumi),

  5. Pakāpe- sāpes + kakla skriemeļa lūzums to dislokācija.

Pātagas cirtiena traumā ( Wiplash tipa trauma) iesaistīti m. strenocleidomastoideus, kakla daļas diska trūces, facet locītavas problēmas.

Mugurkaulāja traumas terapija:

#Akūtā stadijā- no traumas brīža līdz 2-3 nedēļām:

  • M. sternocleidomastoideus saīsināšanās un m.llongus colli iestiepšana, vai bojājums nucleos pulposus, priekšējās gareniskās saites bojājums, fecet locītavu hiperekstenzija un bojājums.

  • Var būt nelielas sāpes, kustību ierobežojumi.

  • Vēlāk: pēc 24 h -48 h izveidojas stīvums kakla daļā. Būs ierobežotas aktīvās kustības kakla daļā, pasīvās kustības ir mazāk ierobežotas, m. sternocleidomastoideus spazmas, m.multifidus spazmas.

Terapija:

  • Miers, aukstums, siltums, apkakle.

  • Aktīvas kustības kakla daļā- rotācija (respektējot pacienta sāpes) katru stundu.

  • Dzīšana- 4-5 nedēļu laikā.

# Subakūtā fāze- 2-10 nedēļas:

  • Samazinās kakla daļas sāpīgums- m.longus colli. Ja muskuļu spazmas, Rgt samazināta kakla daļas lordoze.

  • Var būt dziļas sāpes galvā, starp lāpstiņu rajonā, augšējā ekstremitātē.

  • Trīgerpunkti- m. sternocleidomastoideus, m.suboccipitales, m.multifidi un priekšējos dziļos muskuļos.

Terapaija:

  • M. sternocleidomastoideus stiepšana, galva maksimāli rotēta un laterofleksija,

  • M. sternocleidomastoideus masāža

  • Kakla daļas lordozes atjaunošana- spēcinoši izometriski vingrinājumi mm.multifidi, lai stabilizētu kakla daļu.

  • Jāspēcina kakla mugurējā daļas muskuļi, lai tie varētu pretdarboties

  • M. sternocleidomastoideus

#Hroniskā stadija:

Hronisks m.longus colli spazmas, kas samazina kakla daļas nestabilitāti,

  • +torokālās atveres sindroms.

Terapija:

  • Kakla lordozes atjaunošana

  • Kakla priekšējās mm. grupas stiepšana

  • Kakla mugurējās mm.grupas spēcināšna

  • Kakla mugurējās mm. grupas stiepšana izdarot kakla fleksiju

  • Subokcipitālo mm.stiepšana- dubultzoda veidošana, kuru nevajadzētu darīt ilgāk par 6 nedēļām.

 

9.Biežākie sāpju iemesli mugurkaulāja krūšu daļā:

  • Izstarotās sāpes- sāpes ir krūšu daļā, bet vainīga ir kakla daļa (Clovard areas):

  • Sāpes C7- Th3, bet vaina ir C3-C4

  • Sāpes Th4, bet vaina ir C4-C5

  • Sāpes Th5-Th6, bet vaina ir C5-C6

  • Sāpes Th7, bet vaina ir C6-C7

  • Sāpes Th10, bet vaina ir Th3-Th4

  • Atstarotās sāpes- sāpes, kuras dod iekšējo orgānu kaites

  • Plaušas, sirds, balsene, rīkle- dod sāpes no Th1-Th4

  • Kuņģis, žultspūslis, aknas- Th5-Th9

  • Nieres, tievās zarnas, dzimumdziedzeri- Th10-Th11

  • Lejupejošā zarna, dzemde, prostata, taisnā zarna Th12-L2

  • Kostovertebrālo locītavu bloki

  • Miofasciālās sāpes (trigeri).

 

10. Mugurkaulāja krūšu daļas novērtējums:

  • Pozas novērtējums

  • Aktīvo kustību pārbaude krūšu daļā

  • Pasīvo kustību pārbaude krūšu daļā

  • Segmentāro kustību pārbaude:

  • Uzspiediens aar īkšķiem uz smailajiem izaugumiem posterior- anterior un lateralis

  • 2-3 cm no viduslīnijas uz interkostālajām locītavām

  • Ribu elasticātes tests

  • Ribu iestiepuma tests- pacienta roka uz augšu aiz galvas, pasīvi liec liec pacientu uz sāniem. Fizioterapeits iztausta ribstarpu vai nav sāpes. Ja ir sāpes, tad var taisīt blokādi, ampilipulss mobilizāciju.

  • Kustības pret pretestību- sēdus (fleksija, laterofleksija, rotācija) un guļus (ekstenzija)

  • Palpācija (paravertebrālo muskuļu, un trigera punktu).

  • Neiroloģiskā pārbaude:

  • Jušana.

  • Refleksi (kājas)

  • Sakumpušas muguras tests- pacients sēž ar noliektu galvu, fizioterapeits uzspiež uz galvas, un skatās vai ir sāpes vai nav, ja sāpes ir- diska trūce.

  • Th1 iestiepuma tests (n.ulnaris iestiepuma tests).

  • Viss ķermenis tiek intervēts no Th daļas, izņemot iegurņa daļu.

 

11.Speciālie mugurkaulāja jostas daļas testi, to interpretācija:

  • Lasega tests- slimniekam guļot uz muguras, pasīvi ceļ uz augšu taisnu sāpošu kāju. Efekts- sāpēs kāja pa mugurējo virsmu L5/S1 saknīšu gaitu un vai jostas daļā < 60º leņķī starp kāju un virsmu; saliecot kāju no šī stāvokļa ceļa un gūžas locītavā, sāpes mazinās. Šī testa nozīme- pozitīva akūtā, subakūtā un hroniskā saknīšu bojājuma fāzē vai akūtu jostas un krustu sāpju gadījumā; negatīvs tests izslēdz nozīmīgu L un S daļas trūci 95% gadījumos. Sāpju rašanās, ja leņķis pārsniedz 60º, neatbilst saknītes iestiepumam, bet gan apstiprina miofasciālo sāpju sindromu. Ja sāpes parādās pie leņķa, kas <15º, jāizslēdz kājas trauma, gūžas kakliņa lūzums vai cits organisks sāpju iemesls.

  • Krustotais Lasega tests- ceļ uz augšu veselo jeb nesāpošo kāju, sāpes rodas jostasvietā vai veselajā pusē. Metodika un nozīme tāda pati kā Lasega testam; ja tikai sāp mugura vai sāpes izstaro uz abām kājām, ir runa par abpusēju Lasega testu.

  • Taisnas kājas pacelšanas tests- ceļ uz augšu iztaisnotu sāpošo kāju, līdz sāpes rodas mugurā un kājā, tad kāju nolaiž nedaudz uz leju, līdz sāpes izzūd, un pēc tam veic pēdas dorsālfleksiju. Ja atjaunojas sāpes mugurā un kājā, tests ir pozitīvs.

  • Pseidolasega tests- pārbaudes metodika tāda pati kā Lasega testam. Efekts- sāpju rašanās pa kājas mugurējo virsmu, pacelē >60ºleņķī. Nozīme- miofasciālā sindroma tests, paceles (hamstring) jeb apakšstilba mugurējo muskuļu saspringuma sindroms, ko nevajag jaukt ar lasega jeb saknīšu iestiepuma sindromu.

  • Neri (Kerninga) tests- sāpes jostasvietā, saliecot galvu. Šī testa nozīme- akūtās fāzes tests, parasti saknīšu iestiepuma simptoms, bet var norādīt arī un miofasiālajām sāpēm.

  • Valsalvas tests- slimnieks aiztur elpu un spiežas, sasprindzinot ķermeņa lejas daļas muskuļus. Efekts- interatekālā spiediena pieaugums un sāpes jostasdaļā, var būt izstarojums uz kājām. Nozīme- saknīšu sindroms, likvora ceļu obturācijas sindroms.

  • Kājas atcelšanas un atliekšanas jeb femorālā nervu stiepšanas tests- slimnieks guļ uz vēdera, atceļ (ekstenzija) gūžas locītavā vai atliec augšstilbu ceļa locītavā. Efekts- sāpes ar izstarojumu pa augšstilba priekšējo virsmu. Nozīme- augšējo jostas saknīšu L3-L4 un n. Femoralis iestiepums simptomus, var būt lokāls sāpīgums ar gūžas locītavas pataloģijas gadījumā.

  • Patrika jeb četrinieka, jeb Fabere tests- slimniekam, guļot uz muguras, pasīvi saliec kāju gūžas locītavā un noliek uz pretējās kājas ceļa; fiksējot ar otru roku pretējās puses os illi, rotē jeb liec augšstilbu uz āru gūžas locītavā. Efekts- 1) sāpes izstaro uz cirksni- gūžas locītavas pataloģija; 2) rodas jostasdaļā, sēžamvietā, cirksnī- art.sacroiliaca pataloģija.

  • Art.sacroiliaca testi.

  • Trendelenburgas tests.

 

12. Biežākie jostas daļas muskuļu sāpju sindromi, terapija:

  • Lumbaļģija- skeleta sāpju sindroms (muguras sāpes bez izsarojuma).

  • Lumbago

  • Lumbiošaļģija

  • Saknīšu sindromi

  • Radikulomieloišēmijas sindromi.

Akūts lumbago pusaudžiem un bērniem:

  • Iemesli- posteriocentrālā diska protūzija vai intradiskālā kodola nobīde; sūdzības rada mugurējā gareniskās saites kairinājums, dura mater kairinājums.

  • Klīniskā aina- simptomi var izpausties tikai mugurā vai reti- kājās; sāpes būs vidējas intensitātes. Var būt sāpes tikai kājā, mugurā, celī. Taisnas kājas pacelšanas tests pozitīvs ( pie m.quadratus lumborum pozitīvs ir īsu brīdi, biežāk negatīvs). Neiroloģiskie simptomi- neliels muskuļu vājums, hiperestēzija ierobežota liekšanās uz priekšu.

  • Terapija- konservatīva, mājās, amplipulss, Tens, smēres.

  • Miofasciālais sāpju (MFS) sindroms- pieder pie reģionāliem mīksto audu sāpju sindromiem, kura cēlonis ir miofasciālo audu disfunkcija un sāpošu spazmētu lokalizētu muskuļu kūlīšu jeb trigetpunktu (TP) veidošanās. MFS sāpes ir trulas, smeldzīgas, ilgstošas, var būt pat ļoti mokošas to intensitātes korelē ar TP aktivitāti. Šīm sāpēm raksturīga specifiska, bet nesegmentāra lokalizācija atbilstoši konkrētam muskulim. Trigerpunktam raksturīgas šādas pazīmes: lokalizēts sāpīgs muskuļu apvidus; savilkts saspringts muskuļu kulīts jeb mezgliņš (2-5mm diametrā); sāpju izstarojums uz noteiktu apvidu, palpējot saspringto muskuļu kūlīti. Miofasciālās sāpes jostas daļa var būt šādos muskuļos: m.quadratus lumbrom, m.ileposas, m.ilecostalis, m.longissmus, m.multifidus, m.gluteus maximus.

  • Muguras muskuļu sastiepumi.

  • Fasešu sāpju sindroms- starpskriemeļu locītavu kapsulas ir bagātīgi iinervētasun veido plašas refleksogēnas zonas, kurrās izšķir triju veidu mehanoreceptorus un nocireceptorus. Par visbiežāko faseša sindroma cēloni uzskata starpskriemeļu disku un skriemeļu saistošo saišu pavājināšanos. Attīstās nefizioloģiskas mikrokustības cietušajā segmentā. Veicinošie faktori ir starpskriemeļu diska augstuma pazemināšanās un hiperlordoze. Rezultātā starpskriemeļu locītavu veidojošie locītavu izaugumi teleskopiski sabīdās.