Cilvēka galvas smadzenes
Svētdiena, 31 janvāris 2010 21:37
Cilvēka smadzenes

Encephalon; cerebrum

Centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, regulē visus organisma fizioloģiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un darbību. Galvas smadzenes sastāvdaļas: iegarenās smadzenes, tilts, vidussmadzenes, smadzenītes un smadzeņu lielās puslodes.

Lielās puslodes (kreisā un labā) ir masīvākā un atbildīgākā centrālās nervu sistēmas daļa. No ārpuses tās pārklāj pelēkā viela. Zem pelēkās vielas atrodas baltā viela.

Galvas smadzeņu garozā ir rievas, kas puslodes sadala daivās. Divas visdziļākās rievas sadala puslodes pieres, deniņu, pakauša un paura daivā.

Galvas smadzeņu garozā ir vairākas zonas, kurās atrodas sajūtu orgānu centri.

  • Pakauša daivā atrodas redzes centri, kurā nonāk signāli no acs receptoriem. Ja šī zona nav bojāta, tad cilvēka redzei nav noviržu no normas.
  • Deniņu daivā ir dzirdes un ožas centri. Tas uztver impulsus no dzirdes un ožas receptoriem.
  • Pieres un paura daivā atrodas kustību centri un runas centrs. Impulsi no maņu orgāniem, ādas, kā arī no iekšējiem orgāniem, muskuļiem un cīpslām nokļūst jušanas zonās; kad tās kairina, rodas pieskārienu, sāpju, aukstuma, garšas sajūta.
  • Deniņu daivas iekšējā virsmā atrodas ožas centri, kas uztver signālus no deguna dobuma receptoriem.

Tātad galvas smadzeņu garoza nodrošina cilvēka psihisko darbību – atmiņu, domāšanu, runu, uzvedību. Šo zonu darbības traucējumi rada cilvēka organisma funkciju disbalansu.

Iegarenās smadzenes, tilts, vidussmadzenes un strpsmadzenes veido smadzeņu stumbru. No tā atiet 12 pāri galvaskausa smadzeņu nervu, kuri saista smadzenes ar maņu orgāniem, muskuļiem un ādu.

Iegarenās smadzenes „atbild” par sirdsdarbību, asinsvadiem, elpošanu, svīšanu. Tajās atrodas košļāšanas, zīšanas, rīšanas, siekalu un kuņģa sulas izdalīšanas centri.

Tikpat nozīmīgas ir smadzeņu tilta funkcijas: kopā ar starpsmadzēnēm tas nodrošina impulsu pārraidi no muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm un atpakaļ.

Redzes un dzirdes centri atrodas vidussmadzenēs; tie gādā par reflektoru reakciju uz gaismas un skaņas kairinājumu. Šajos gadījumos cilvēka ķermenis, galva un acis pagriežas kairinājuma virzienā. Turklāt vidussmadzenes nodrošina muskuļu tonusu.

Starpsmadzenes sastāv no redzes uzkalniem un zemuzkalnes. Starpsmadzenes regulē sarežģītas kustības – iešanu, skriešanu, peldēšanu, kā arī vielmaiņu, barības un ūdens patēriņu. Ar starpsmadzenēm saistīta pastāvīgas ķermeņa temperatūras nodrošināšana. Caur starpsmadzenēm visi receptori ir saistīti ar lielo pusložu garozu.

Tieši virs iegarenajām smadzenēm ir novietotas smadzenītes, kas sastāv no pelēkās un baltās smadzeņu vielas. Smadzenītes regulē kustības; ja šajā smadzeņu daļā ir traucējumi, tad cilvēks nespēj veikt koordinētas kustības, saglabāt līdzsvaru.

Smadzenes darbojas kā ārkārtīgi sarežģīts, sabalansēts mehānisms, un to darbības rezultāts ir cilvēka domas un rīcība. Smadzeņu funkciju bojājumi izjauc smadzeņu līdzsvaroto darbību, tādēļ nepieciešams daudz laika un pūļu, lai kompensētu zaudētās spējas.

Amosovs V. Insults. Labākās rehabilitācijas metodes. Rīga. Zvaigzne ABC, 2009.g. (92 lpp.) un Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Cēsīs SIA „Apgāds Jāņa sēta”, ISBN 9984-9279-0-3 (800 lpp.)