Kāpēc veselības aprūpe Amerikas Savienotajās Valstīs izmaksā tik dārgi?
Trešdiena, 07 decembris 2011 15:19

Veselība ASV ir dārga. 2009.gadā vidējās gada izmaksas par veselības aprūpi vienai personai bija 7960 $ - divas ar pusi reizes dārgāk nekā Japānā tajā pašā gadā.
Tas ir tikai viens no faktiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunajā ziņojumā, kurā salīdzinātas veselības aprūpes izmaksas visās 34 tās dalībvalstīs. Ziņojums ilustrē būtiskas atšķirības starp izmaksām dažādās valstīs.
Bet tajā redzams arī daudz kopīga. Veselības aprūpes izdevumi pēdējās desmitgades laikā visās dalībvalstīs, izņemot Luksemburgu, ir pieauguši straujāk nekā IKP.
2011. gada apskats liecina, ka aptaukošanās kopš 1980 gada ir dubultojusies vai pat trīskāršojusies daudzās valstīs. Vairāk nekā pusē no ESAO valstu, 50 procentiem vai vairāk iedzīvotāju, tagad ir liekais svars, ja ne aptaukošanās. Aptaukošanās līmenis pieaugušo iedzīvotāju vidū augstākais ir Amerikas Savienotajās Valstīs - pieaugot no 15 procentiem 1980. gadā līdz 34 procentiem 2008.gadā; zemākais Japānā un Dienvidkorejā - 4 procenti.

Attēlā: Aptaukošanas dinamika pēdējās desmitgadēs.

Ar veselības aprūpi saistīto izmaksu starpība nav nekas jauns.
Tātad, kādi ir daži no iemesliem, kas veselības aprūpes izmaksas ASV sadārdzina? Vai iedzīvotāji tāpēc ir veselīgāki?

Šeit redzami daži no šiem galvenajiem jautājumiem un Matthias Rumpf no ESAO atbildes uz tiem. Atbildes ir rediģētas, lai būtu skaidra būtība.

NEWSHOUR: No starptautiskā viedokļa, kāpēc veselības aprūpes izmaksas ASV ir daudz lielākas nekā jebkurā citā ESAO valstī?

MATTHIAS: Teorētiski augstākas summas ASV varētu būt tāpēc, ka veselības aprūpes cena ir augstāka nekā citās valstīs, vai arī tādēļ, ka tā nodrošina vairāk veselības aizsardzības jomā nekā citas valstis, vai abu kombinācija. Pierādījumi liecina, ka abi faktori ir svarīgi, bet jo īpaši cenas. Kopumā slimnīcu darbības jomā (ieskaitot normālu dzemdību, ķeizargrieziena, gūžas vai ceļa locītavas protezēšanas, u.c.) izmaksas ir par 60 procentiem augstākas ASV nekā citās valstīs. Tāpat 50 farmaceitiskiem produktiem ar augstu pārdošanas apjomu ASV ir par 60 procentiem augstākas cenas nekā Eiropā. ASV arī izmanto daudz dārgu diagnostikas metožu, piemēram, MR un CT, un veic daudz manipulāciju, kur ne vienmēr ir skaidrs, vai tās ir vajadzīgas vai nē - tonzilektomiju, ceļa locītavu protezēšanu, u.c. No otras puses, iespējams, pārsteigums, ASV nav daudz ārstu attiecībā pret saviem iedzīvotājiem, nav daudz slimnīcu gultu, un cilvēki netiek tērēt ilgi slimnīcā. Tāpēc kopumā, augstās cenas ir galvenais iemesls augstiem veselības aprūpes izdevumiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

NEWSHOUR: Kādās jomās ASV ir problēmas?

MATTHIAS: Primārās aprūpes sistēma - ģimenes ārstu un klīniku tīkls, kur cilvēki var iet, kad tie pirmo reizi domā, ka viņiem ir veselības problēmas, un kas var sniegt padomu, kā palikt veseliem, - Amerikas Savienotajās Valstīs ir nepietiekami attīstīta. Tas ir slikti cilvēku veselībai, kā arī palielina kopējās izmaksas. Piemēram, lielākā daļa cilvēku ar diabētu, astmu vai apgrūtinātu elpošana (HOPS), nebūtu jāārstē slimnīcā. To uzraudzībai nav jānotiek slimnīcās, bet primārās veselības aprūpes sistēmā. Lielāka uzmanība primārās aprūpes sistēma ir steidzami nepieciešama, Amerikas Savienotajās Valstīs.

NEWSHOUR: Vai ASV sniedz pārāk daudz veselības aprūpē?

MATTHIAS: Ir gandrīz neiespējami to apgalvot. Tikai ārsts var patiešām spriest par viņa pacientu vajadzībām. Tomēr ir iemesls raizēties. Gada tonzilektomiju skaits, ceļa locītavu protezēšanu, gūžas protezēšanu, koronāro šuntēšanu, ķeizargriezienu, MR un CT diagnostikas testu u.c. manipulāciju skaits ir daudz augstākas ASV nekā lielākajā daļā citu valstu. Tās ir procedūras, kad ne vienmēr ir noteikts, ka tām jānotiek - tas ir atkarīgs no ārsta un pacienta lēmuma, kas ir vislabāk. Valstīs, kur pastāv lielāks stress, kontrolējot izmaksas un dažādu tiesību normas, ir mazāk šādu operāciju un manipulāciju. Ir ticams, ka medicīnas kultūra ASV liek , "kaut ko darīt" biežāk nekā citās valstīs. Šo darbību rezultāti uz veselību kopumā Amerikas Savienotajās Valstīs nav labāki kā citās valstīs.

NEWSHOUR: Kā amerikāņu veselība izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm?

MATTHIAS: ASV ir lielākais īpatsvars pieaugušajiem - 90 procenti , kas ziņo, ka viņiem ir laba veselība, kas ievērojami pārsniedz ESAO vidējo rādītāju - 69 procentus.
Tomēr dzīves ilgums ir zemāks nekā ESAO (vidēji ir 78,2 gadi, salīdzinot ar 79,5 pēc 2009.gada datiem). Tas ir neskatoties uz to, ka Amerikas Savienotās Valstis ir bagātas un izdevumi veselības aprūpei tik lieli. Ir daudz priekšlaicīgu nāvju gadījumu - cilvēki mirst pirms 70 gadu vecuma (sievietēm par 50 procentiem augstāks šis rādītājs nekā ESAO vidēji sievietēm, vīriešiem par 30 procentiem). Ne viss ir saistīts ar veselības aprūpes sistēmu, protams. Piemēram, veselības aprūpes sistēma maz var darīt, lai novērstu mirstību no satiksmes negadījumiem vai slepkavībām.

Amerikas Savienotajās Valstīs, tāpat kā citās valstīs, pastāv ievērojamas atšķirības veselības ziņā starp dažādām iedzīvotāju grupām pēc rases vai sociālekonomiskā statusa. Piemēram, paredzamais dzīves ilguma starpība cilvēkiem ar zemāko izglītības līmeni, salīdzinot ar augstāko izglītības līmeni, kuriem pašreiz ir 25 gadi ASV ir 11-16 gadi mazāk vīriešiem un 10-12 gadi mazāk sievietēm. Nepieciešama iejaukšanās, tostarp arī saistīta ar veselības aprūpes sistēmu, iedzīvotāju veselības profilaksi, lai samazinātu šīs atšķirības.

Zīdaiņu mirstība ir vēl viens rādītājs, kas tradicionāli tiek izmantots, lai novērtētu gan veselības aprūpes sistēmas darbību, gan plašāku sociālekonomisku faktoru jomu. Rādītāji parasti ir zemāki ESAO valstīs. Tomēr ASV 6,5 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem, ir krietni virs ESAO (vidēji 4,4).

NEWSHOUR: Vai ASV vienmēr ir bijusi dārgāka veselības aprūpe? Ja nē, tad kad lietas sāka mainīties?

MATTHIAS: Veselības izdevumi, kā daļa no IKP, ASV vienmēr ir bijis augstāki nekā ESAO vidējais rādītājs, bet atšķirība ir palielinājies būtiski pēdējos gadu desmitos. Dažās valstis ir bijusi līdzīga situācija pagātnē – Kanādā 1960.gadā - bet kopš 1970.gada ASV ir apsteigušas visas citas augstu ienākumu ESAO valstis, piecas reizes palielinot veselības aprūpes izdevumus uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē. Veselības izdevumi 1970.gadā ,kā daļa no IKP, ASV bija par 40 procentiem augstāki nekā ESAO vidēji. Tagad šo vidējo rādītāju ASV pārsniedz par 80 procentiem!
NEWSHOUR: Vai mēs varam mācīties no citām valstīm, kur jāsamazina izmaksas?
MATTHIAS: Veselības aprūpes izmaksas pieaug visur (atšķirīgi no gada uz gadu), tādējādi reālais jautājums ir, vai citās valstīs sniedz kvalitatīvu veselības aprūpi par zemākām izmaksām nekā ASV. Dažas lietas ir kopīgas augstas veiktspējas veselības aprūpes sistēmās:

Uzsvars uz primāro veselības aprūpi, lai nodrošinātu, ka svarīgākais notiek ārpus slimnīcas (dārgā posma).

Sistēma, kas mudina izmantot lētākās (generic) zāles, ja pastāv alternatīvas dārgajiem zīmoliem.

Stingri noteikumi cenām un maksām, vismaz tādiem pakalpojumiem, ko apmaksā valsts programmas.

Klīnisko vadlīniju ievērošana, lai novērstu pārmērīgu dārgas diagnostikas vai ārstēšanas izmantošanu.

Ir svarīgi arī atzīmēt, ka runāt par vienotiem vidējiem rādītājiem, kas kopīgi Savienotajām valstīm, ir maldinoši. Daži no veselības aprūpes pakalpojumiem arī valsts apmaksātajā līmenī ir priekšzīmīgi (veterānu administrācija, piem.), daži gan valsts, gan privātajā sektorā, iespējams, ir labākie pasaulē. Atšķirības ir milzīgas, un runas par vidējo dažreiz mulsina cilvēkus.

Galu galā, daudzi cilvēki Amerikas Savienotajās Valstīs, iespējams, domā, ka valsts pārvaldītā un apmaksātā veselības aprūpe nereaģē uz iedzīvotāju vēlmēm un iesaistītie darbinieki ir nepietiekami motivēti.

Tā patiešām var notikt, bet ESAO valstis ir piemērs, ka iespējama efektīva, labi finansēta, atsaucīga veselības aprūpes sistēma -, bet ar daudz zemākām izmaksām nekā Amerikas Savienotajās Valstīs.

NEWSHOUR: Vai ir kādi veselības aprūpes jomas, kurās ASV sistēmai klājas labāk nekā citās valstīs?

MATTHIAS: Kad mēs skatāmies uz kvalitāti vēža slimnieku aprūpē, ASV izceļas ar lieliskiem rezultātiem. Skrīninga aptvere krūts un dzemdes kakla vēzim ir lieliski, tāpēc problēmas var diagnosticēt sākumā. Iespējas dzīvot piecus gadus pēc tam, kad diagnosticēts krūts vēzis, vai dzemdes kakla vēzis, vai arī vairākas citas vēža lokalizācijas, ir labākas ASV, nekā gandrīz visur citur pasaulē.

P.S. Šeit redzams, ka Latvija mērķtiecīgi veic pasākumus virzienos, kas aktuāli arī ASV, mācoties ne tikai no savām, bet arī citu kļūdām.

Tulkojis un teksta izcēlumus veicis

Ā.Pētersons

NVD Kurzemes nodaļas vecākais eksperts

info:http://www.linkedin.com



 

Pievienot komentāru