|
Biedrība "Speciālais sporta centrs" 30.03.2012.g. organizēja semināru "Brīvprātīgo apmācība un iesaistīšana pasākumos cilvēkiem ar invaliditāti".
Seminārā tika izskatītas šādas tēmas: "Sirds un asinsvadu slimības", "Neiroloģiskās saslimšanas", "Elpošanas sistēmas saslimšanas", "Balsta kustību sistēmas saslimšanas", "Ādas veselības nozīme", "Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēka veselību", "Neiroloģiskās saslimšanas" un citas.
Kā lektori un biedrības atbalstītāji seminārā uzstājās GlaxoSmithKline Latvia darbinieki.
Seminārā piedalījās biedrības brīvprātīgie un tie, kuri vēlas par tādiem kļūt un palīdzēt pasākumu organizēšanā un vadīšanā cilvēkiem ar invaliditāti.
Seminārs bija radošs, interesants un piesātināts ar informāciju. Izveidojot darba grupas, semināra dalībniekiem bija iespēja izanalizēt dažādus dzīves notikumus, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām .
Bez jau zināmām slimībām – astma, epilepsija, sirds un asinsvadu saslimšanas – klausītāji uzzināja arī par retāk pieminētu saslimšanu HOPS jeb hroniski obstruktīvo plaušu slimību. N.Strazdiņa pamato: ja cilvēks grib palīdzēt citiem, viņiem jāzina, kādas var būt slimību izpausmes, kā arī pašiem jārūpējas par savu veselību.
Viltīgais HOPS
GSK pārstāve Agnese Lazdiņa, stāstot par astmu un HOPS, uzsvēra, ka pēdējā ir smēķētāju slimība, turklāt lēni progresējoša, tādēļ grūti diagnosticējama, tā izraisa elpceļu pārmaiņas. Smagā HOPS stadijā tie aizaug ar gļotām. Izmaiņas redzamas plaušās, bet skar arī citus orgānus, izpaužas kā hronisks iekaisums.
Pasaulē no HOPS cieš ap 600 miljoniem cilvēku, tas ir trešais biežākais nāves cēlonis, bet plaušu vēzis – piektais. ASV šo viltīgo slimību nediagnosticē 50% gadījumu, Eiropā – 75%, bet Latvijā – pat 90%. Tas tādēļ, ka cilvēks slimību nejūt, pielāgojas tās simptomiem, HOPS progresē aptuveni 20 gados. Diemžēl ap 50% smēķētāju saslimst ar HOPS. Ja cilvēks sācis smēķēt ap 20 gadiem, tad pazīmes sajūt 40 – 50 gados.
Iedzimtība ir diezgan rets riska faktors, tomēr, ja risks pastāv, tad noteikti vajadzētu pārbaudīties un, galvenais, nesmēķēt. Bet HOPS var attīstīties arī no uzturēšanās gāzēm un smoga pilnā vidē. Saslimt riskē cilvēki, kuri uzturas piesmēķētās telpās, strādā, piemēram, restorāna virtuvē, kur nav ventilācijas, spiesti ieelpot dīzeļdegvielas izgarojumus, strādā raktuvēs, stikla vai ķīmiskajā rūpniecībā.
HOPS simptomi ir hronisks klepus katru dienu (retāk naktī), krēpas. Saslimušie jūt elpas trūkumu, kas pastiprinās pie fiziskas slodzes, piemēram, grūti uzkāpt pa kāpnēm, nest pat vieglu smagumu.
|
.JPG)
, Mariusz (SOEE Sporta direktors),Nadija (LSO).JPG)
