Kustību apguves un fizisko spēju attīstīšanās sporta stundās
Sestdiena, 09 janvāris 2010 20:23

Rotaļas fizisko spēju sekmēšanai

Ikviena rotaļa attīsta visas biomotoro spēju izpausmes formas – kustību koordināciju, kustību reakciju, līdzsvaru, orientācija laikā un telpā, kustību biežumu, reakcijas ātrumu, vienas kustības reakciju, spēku, ātrspēku, izturību, aktīvo lokanību. Izvirzot stundas uzdevumu un norādot konkrētus noteikumus, nosakot apjomu un intensitāti rotaļai, skolotājs var attīstīt kādu no biomotoro spēju izpausmes formām. Fiziskā aktivitāte rotaļā ir saistīta ar intelektuālo darbību.

Skolotājs var mainīt rotaļu saturu un slodzes dozējumu, ņemot vērā mācību stundas uzdevumus, skolēnu emocionālo noskaņojumu un konkrētās vides apstākļus. Rotaļās skolēns vislabāk pats regulē slodzi. Kad skolēns ir noguris, skolotājam jāatvieglo rotaļas izpildes nosacījumi.

"Lielā mašīna"

Rotaļas mērķis. Mācīt skolēniem sadarboties un attīstīt orientāciju telpā.

Pakārtotais uzdevums. Mācīt soļot pāros.

Noteikumi. Soļojot nedrūzmēties, neraustīt savu partneri, censties neapgāzt rotaļu mašīnu.

Sagatavošanās rotaļai. Diviem skolēniem ir viena rotaļu mašīna, pie kuras piestiprinātas trīs auklas, to galos ir aplīši – divi ārējie ir zilā krāsā, vidējais – dzeltens. Skolēni izveido pārus – ar vienu roku satver katrs vienu zilo aplīti, ar otru – abi satver dzelteno aplīti.

Rotaļas norise. Atskanot mūzikai ar mašīnas rūkoņas skaņām, skolēni izveidotajos pāros virzās uz priekšu, velkot aiz sevis rotaļu mašīnu.

"Ej klusiņām!"

Rotaļas mērķis. Attīstīt ritma izjūtu un kustību koordināciju

Pakārtotais uzdevums. Mācīt soļot kolonnā.

Noteikumi. Skolēniem jāsoļo kolonnā garām rotaļas vadītājam.

Sagatavošanās rotaļai. Rotaļas vadītājs ar aizvērtām acīm atrodas telpas vidū. Skolēni nostājušies kolonnā.

Rotaļas norise. Pēc rotaļas vadītāja dotā redzes signāla skolēni sāk soļot kolonnā. Klusi uz pirkstgaliem paiet garām rotaļas vadītājam. Pēdējais kolēns, soļojot garām vadītājam, klusi saka: "Visi aizgāja."

Rotaļas vadītājs atver acis un vēro, kā bērni turpina soļot kolonnā.

Signāls. Redzes signāls – pacelta roka.

"Smilšu maisiņu lietus"

Rotaļas mērķis. Attīstīt uzmanību un spēju orientēties telpā.

Pakārtotais uzdevums. Iesildīt ķermeņa muskulatūru.

Noteikumi. Uzvar tas, kurš ātrāk atradis jaunu vietu pie cita smilšu maisiņa.

Sagatavošanās rotaļai. Izklaidus novietoti smilšu maisiņi. Skolēni izvietojas katrs pie sava izvēlētā smilšu maisiņa.

Rotaļas norise. Skolēni mūzikas pavadījumā izpilda vingrojumus ar smilšu maisiņiem, piemēram, pārliek tos no vienas rokas otrā, pamet gaisā un satver; uzliek uz galvas, izpildot pietupienus un pagriezienus;

sēžot uz grīdas uzliek maisiņu uz kāju pirkstgaliem un griežas ap sevi. Skolēni darbības izpilda kopā ar skolotāju. Kad mūzikas pavadījums pēkšņi beidzas, maisiņš jāmet gaisā, jānotver, jānoliek zemē un tad jādodas pie cita maisiņa.

Fizisko spēju kontrolvingrinājumi

Lai novērtētu prasmju un biomotoro spēju apguvi sākumskolā, skolotājs var izmantot kontrolvingrinājumus, kuros pamatā izmanto rotaļas. Katrā rotaļā ieteicams izvēlēties divas vai trīs prasmes atbilstoši skolēnu sagatavotības līmenim. Vērtē aprakstoši – mutiski vai rakstiski. Skolotājs veic vērtēšanu, novērojot bērnu darbību rotaļā.

Kontrolvingrinājums "Soļo tā!"

Uzdevums. Novērtēt soļošanas prasmes.

Apraksts. Pēc skolotāja sižetiska apraksta skolēni soļo kolonnā un izpilda skolotāja norādītos uzdevumus, imitējot dzīvnieku kustības un soļojot garāku vai īsāku soli. Pēc uzmanības signāla (plaukstu sasitiena) jāpietupjas, jāpieceļas un tad jāturpina iepriekšējais uzdevums.

Kontrolvingrinājums "Mūzikas skaņas!"

Uzdevums. Novērtēt soļošanas prasmes.

Apraksts. Pēc skolotāja sižetiska apraksta bērns soļo atbilstoši mūzikas tempa maiņai, veicot papilduzdevumus – soļo līkloču pa līniju, kas uzzīmēta uz grīdas, soļo pa laipiņu (garumā – 2 metri, platumā – 25 centimetri, augstumā – 10 centimetri), atbilstoši tempa maiņai izpilda garāku, īsāku soli vai teciņus soli.

Kontrolvingrinājums "Ciemos!"

Uzdevums. Novērtēt rāpošanas prasmes.

Apraksts. Bērns nostājas uz vingrošanas sola platās virsmas balstā uz ceļiem. Uz muguras bērnam uzliek dāvanu – smilšu maisiņu. Pēc skolotāja sižetiska apraksta tiek nosaukts dzīvnieks, kuru bērnam jādodas apciemot. Bērns rāpo pa vingrošanas solu, kura galā šķērsām novietots paklājs, un tālāk pa taciņām (uzzīmētas līnijas uz grīdas), kuras sazarojas. Bērna uzdevums ir rāpot ciemos pie nosauktā dzīvnieka, izvēloties pareizo virzienu.

Inventārs. Trīs dažādi rotaļu dzīvnieki, krīts vai nūjas, vingrošanas sols, smilšu maisiņi.

Vingrinājumus izturības attīstīšanai var izpildīt atsevišķi vai apvienojot. Piemēram, ja skrējiena garums ir 120–200 metri, tad skolēni veic distanci ar dažādiem skriešanas vingrinājumiem:

• skrējiens, saliecot kājas atpakaļ;

• skrējiens, augstu ceļot ceļgalus;

• skrējiens ar pielikšanas soļiem sānis;

• skrējiens atmuguriski;

• līkloču skrējiens;

• skrējiens sīksolī;

• skrējiens ar maksimālu ātrumu;

• skrējiens sīksolī;

• 300 metru skrējiens.

Apļa treniņš

Apļa treniņš ir fizisko vingrinājumu darba organizācijas forma un biomotoro spēju attīstīšanas metodiskāform a, izmantojot pārmaiņus vai intervālo metodi. Mērķtiecīgi organizēts apļa treniņš rada priekšnoteikumus kompleksai biomotoro spēju attīstībai, vienlaikus paaugstinot skolēnu izglītošanās spējas, nostiprinot veselību un sekmējot gribas attīstību.

Apļa treniņa organizatoriskais pamats ir fizisko vingrinājumu kompleksa cikliska izpilde. Turklāt fiziskus vingrinājumus izraugās pēc noteiktas shēmas un izpilda, secīgi mainot "stacijas", kuras izvietotas nodarbību vietā slēgtas figūras formā (piemēram, pa apli). Vingrojumu kompleksus sastāda no vienkāršiem vingrinājumiem, kas jau iepriekš ir labi apgūti.

Apļa treniņa metodes izmantošana veicina sporta stundas efektivitāti, kopumā paaugstinot stundas vispārējo blīvumu, motoro blīvumu un audzinošo efektu.

Slodze mācību stundās ir relatīvi vienāda visiem audzēkņiem, bet, ņemot vērā individuālos rādītājus, tai pašā laikā tā ir arī stingri individualizēta.

Īstenojot vecumposma attīstības principu, nav ieteicams visas apļa treniņa nodarbības organizēt ar maksimālo slodzi. Nedrīkst atsevišķās apļa treniņa "stacijās" samazināt vai vispār likvidēt sākumā noteikto 30 sekunžu atpūtas pauzi. Skolā vēlams vairāk izmantot apļa treniņu ar pārtrauktu slodzi (ar atpūtas intervāliem).

Skolēniem maksimālajā testā un vingrinājumos ar individuālo dozējumu stingri jāievēro sākumā izvēlētā vingrinājumu secība, jo citādi nav iespējams precīzi un sistemātiski palielināt slodzi katrā "stacijā".

Fizioloģiski ir pierādīts, ka orgāni lēni un pakāpeniski piemērojas slodzei, kas sistemātiski atkārtojas.

Tādēļ apļa treniņā jānodrošina pakāpeniska vispārējās slodzes palielināšana. Tas ir izdarāms, individuāli dozējot vingrinājumus un veidojot vingrinājumu kompleksu atbilstoši audzēkņu vecumam un noteiktai sistēmai.

Pirmais variants

1. Rāpties maksimālā ātrumā pāri vertikālām kāpnēm.

2. Pārvietoties pietupienā ("zosu gājienā") 10 metru distancē, rokas brīvi vai virs galvas.

3. Lēkt pāri barjerām, atsperoties uz abām kājām.

4. Sākumstāvoklis – pildbumba augšā. Noliekties un atliekties.

5. Pievilkties kārienā guļus pie zema vingrošanas stieņa, pleci atrodas 30 centimetru attālumā no zemes.

6. Pēc 3–5 soļu ieskrējiena lēkt tālumā, atsperoties no tāllēkšanas paaugstinājuma.

7. Pārvietoties balstā uz līdztekām, pārtverot rokas.

8. Vienmērīgs skrējiens 300–400 metru distancē.

Otrais variants

1. Mest un tvert pāros mazo tenisa bumbiņu.

2. Pārvilkt pretinieku pāri līnijai savā pusē. Partneri sadevušies rokās.

3. Stāvot žākļstājā vienam pret otru ar muguru, rokas sadotas elkoņos atslēgas tvērienā. Noliecoties uz priekšu, pacelt partneri.

4. Rāpties pa vertikālu kārti ar roku un kāju palīdzību.

5. Nest partneri uz muguras vai uz pleciem.

6. Stāvot ar seju vienam pret otru, rokas sadotas. Saliekt un iztaisnot rokas ar pretkustību.

7. Satīt un attīt uz kociņa auklā iekārtu svara bumbu.

8. Atspoles skrējiens no augstā starta ar paātrinājumu līdz posma vidum.

Trešais variants

1. Palēciens ar pietupienu, stāvot uz vingrošanas sola un turot svaru bumbu rokās.

2. Celt taisnas kājas pāri galvai, ar kāju pirkstgaliem pieskaroties pie grīdas.

3. Palēcieni uz vienas kājas un abām kājām, apļojot lecamauklu.

4. Rāpties pa virvi.

5. Uzlēkt balstā uz stieņa (plecu augstumā) un izpildīt lēnu novēzienu uz priekšu.

6. Atbalstoties ar rokām uz sola, pārvietoties ar palēcieniem balstā tupus pāri vingrošanas solam no vienas puses uz otru.

7. Pildbumba saliektās rokās pret krūtīm, grūst bumbu ar abām rokām.

8. Soļojot pa vingrošanas sola šaurāko virsmu, trīs reizes veikt 360° apgriezienus.

Ceturtais variants

1. Stāvot žākļstājā, mazā bumbiņa taisnās rokās, pamest to un tvert, vienlaicīgi pietupstoties un pieskaroties grīdai ar labo un kreiso roku.

2. Sēde uz pēdām, rokas aiz galvas, noliekties uz priekšu un atpakaļ, pieskaroties ar elkoņiem pie grīdas (rokas aiz galvas, elkoņi atpakaļ).

3. Kārienā uz augstā stieņa pacelt saliektas kājas priekšā un atgriezties sākumstāvoklī.

4. Stāvot ar seju pret vingrošanas sienu, noliekties uz priekšu, satvert spraisli aiz muguras un pāriet kārienā.

5. No balsta tupus pāriet līdzsvarā uz vienas kājas ("bezdelīgā"), tad uz otras kājas.

6. Sākuma stāvoklis – balsts atmuguriski. Pāriet balstā guļus atmuguriski (galva atpakaļ) un atgriezties sākumstāvoklī.

7. Ar taisnām rokām stiept elastīgo saiti, kas izvērta cauri aplim.

Piektais variants

1. Atbalstoties uz barjeras, stāvus noliekties, pašūpoties uz augšu un uz leju.

2. Skriet maksimālā tempā uz vietas, augstu ceļot ceļgalus.

3. Daudzsoļu lēciens.

4. Roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, atbalstoties ar rokām uz vingrošanas sola.

5. Atbalstīties pret sienu un skriet maksimālā tempā, augstu ceļot ceļgalus.

6. Balsts sēdus, saliekt un iztaisnot kājas, nepieskaroties grīdai.

7. Daudzsoļu lēciens (garais atspēriens).

8. Pārvietoties pilnā pietupienā.

Sagatavoja Nadija

Informācija no http://visc.gov.lv