Valsts izglītības attīstības aģentūras video
Kas mainījies un kāpēc IIPAP šobrīd ir īpaši aktuāls?
Izglītības sistēmā arvien lielāks uzsvars tiek likts uz iekļaujošu izglītību un skolēna faktiskajām individuālajām vajadzībām, nevis tikai uz diagnozi vai formāli noteiktu atbalsta pasākumu sarakstu.
No 2026. gada 19. marta Izglītības likumā nostiprinātas tiesības uz iekļaujošu izglītību — tādu izglītības procesu, kas neatkarīgi no izglītojamā spējām un vajadzībām veicina viņa līdzdalības iespējas, nodrošinot atbilstošu izglītības programmu, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi.
Savukārt 2026. gada 4. augustā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”. Tie stājās spēkā 2026. gada 1. septembrī, aizstājot iepriekšējos MK noteikumus Nr. 556.
MK noteikumi Nr. 447 vietnē Likumi.lv
Būtiska ir arī IIPAP formas aktualizēšana valsts pamatizglītības standartā. Jaunajā paraugā skaidri nodalīti skolēna sākuma dati un pamatojums, stiprās puses, pilnveidojamās jomas, sasniedzamie rezultāti, nepieciešamais atbalsts un progresa/dinamikas izvērtējums.
Galvenā pieejas maiņa: no formālas dokumenta aizpildīšanas uz datos balstītu, konkrētu un praksē īstenojamu skolēna atbalsta plānošanu.
Kas ir iekļaujoša izglītība?
Iekļaujoša izglītība nozīmē tādu izglītības procesu, kurā skolēnam neatkarīgi no viņa spējām un vajadzībām tiek radītas iespējas piedalīties mācību procesā, izmantojot atbilstošu izglītības programmu, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi.
Sporta un veselības (SV) stundā iekļaušana nenozīmē tikai to, ka skolēns atrodas sporta zālē kopā ar klasi.
Iekļaušana nozīmē radīt skolēnam reālu iespēju piedalīties, mācīties un sasniegt rezultātu.
Tāpēc svarīgs jautājums sporta skolotājam nav tikai: “Ko šis skolēns nevar izdarīt?”
Daudz nozīmīgāk ir noskaidrot: “Kas viņam nepieciešams, lai viņš varētu piedalīties un apgūt konkrēto mācību saturu?”
Kas ir IIPAP?
Individuālais izglītības programmas apguves plāns (IIPAP) ir skolēna individuālajās vajadzībās balstīts mācību procesa plānošanas instruments, kas sasaista sasniedzamo rezultātu, nepieciešamo atbalstu un skolēna progresa izvērtēšanu.
Īsāk: IIPAP savieno skolēna individuālās vajadzības ar mācību saturu.
Plāns palīdz komandai vienoties: ko skolēns apgūs → kādu atbalstu saņems → kā tiks vērtēts viņa progress.
Tāpēc IIPAP nav diagnožu apraksts, nav visa speciālista atzinuma pārraksts un nav tikai atbalsta speciālista dokuments.IIPAP ir komandas darba instruments.
Kam izstrādā IIPAP?
IIPAP izstrādā skolēnam ar speciālām vajadzībām gan vispārējās izglītības programmas, gan speciālās izglītības programmas apguvei. Vispārējās izglītības likums paredz individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi katram skolēnam speciālās izglītības programmā, savukārt MK noteikumi Nr. 447 regulē atbalstu skolēniem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmās.
Svarīgi: plāna saturs balstās skolēna faktiskajās vajadzībās un pieejamajā informācijā.
Viena diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka visiem skolēniem nepieciešams identisks atbalsts.
Diviem skolēniem ar vienu un to pašu diagnozi var būt pilnīgi atšķirīgas:
- stiprās puses;
- grūtības;
- mācīšanās vajadzības;
- nepieciešamais atbalsts;
- sasniedzamie rezultāti.
IIPAP izstrādes termiņš un struktūra
Ja skolēnam saņemts attiecīgais atzinums par speciālajām vajadzībām un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, individuālais plāns izstrādājams 21 kalendārās dienas laikā pēc atzinuma saņemšanas. MK noteikumi Nr. 447 nosaka arī izglītības iestādes vadītāja pienākumu noteikt IIPAP izstrādes un īstenošanas kārtību, iesaistīto pedagogu pienākumus un atbildību.
Tātad būtisks atslēgvārds ir: 21 KALENDĀRĀ DIENA, nevis 21 darba diena.
Jaunajā IIPAP struktūrā ir sešas galvenās daļas. Valsts pamatizglītības standarta IIPAP paraugā paredzētas ziņas par skolēnu, plāna pamatojums, stiprās puses, pilnveidojamās jomas un sasniedzamo rezultātu, atbalsta un progresa sasaistīšana.
1. Ziņas par skolēnu
2. Plāna izstrādes pamatojums
3. Stiprās puses
4. Pilnveidojamās jomas
5. Sasniedzamie rezultāti, atbalsts un dinamika/progress
6. Individuālās un grupu nodarbības
Īpaši būtiska ir 5. sadaļa, jo tieši tajā redzama IIPAP praktiskā būtība:
Sasniedzamais rezultāts → Atbalsts → Dinamika/progress
Uz kādu informāciju balstās IIPAP?
IIPAP pamatojums var balstīties vairākos profesionālās informācijas avotos, tostarp:
- pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) atzinumā;
- psihologa atzinumā;
- speciālā pedagoga atzinumā;
- logopēda atzinumā;
- cita speciālista atzinumā.
Jaunā IIPAP parauga pamatojuma daļā paredzēts norādīt informācijas avotu, speciālistu, atzinuma izsniegšanas datumu, atzinuma numuru, derīguma termiņu un noteiktos atbalsta pasākumus.
Papildus plāna veidošanā izmanto: pedagogu novērojumus, skolēna darbus, vērtēšanas datus, sarunu ar skolēnu un ģimeni.
Būtisks princips – IIPAP nav jāpārraksta viss speciālista atzinums. Jāatlasa tā informācija, kas ir būtiska skolēna mācību procesam un nepieciešamā atbalsta noteikšanai.
IIPAP izstrādes un īstenošanas process
IIPAP nav vienreiz aizpildāma veidlapa. Tas ir process: Informācija un izvērtējums / diagnosticējošā vērtēšana
→ Sasniedzamie rezultāti un atbalsts
→ Īstenošana stundās
→ Progresa izvērtējums
→ Turpmākā rīcība
Pēc progresa izvērtēšanas process var sākties no jauna.
Saglabā to, kas darbojas. Precizē sasniedzamo rezultātu. Maina to, kas nedod gaidīto rezultātu.
Kas ir sākuma dati?
Sākuma dati ir konkrēta, novērojama un, ja iespējams, izmērāma informācija par to, ko skolēns šobrīd spēj izdarīt un kāds atbalsts viņam nepieciešams.
Sporta skolotājam nevajadzētu aprobežoties ar:
❌ “Skolēnam ir slikta koordinācija.”
Labāk: “No 5 mēģinājumiem 2 reizes noķer no 3 m attāluma mestu vidēja izmēra bumbu. Uzdevumu uzsāk pēc atkārtotas individuālas instrukcijas.”
Tagad ir iespējams izmērīt, vai pēc noteikta laika skolēna sniegums ir mainījies.
Skolēna stiprās puses
Stiprās puses ir skolēna prasmes, intereses, spējas un citi resursi, kurus iespējams izmantot mācību procesā.
SV stundā tās var būt, piemēram:
- labi uztver vizuāli demonstrētu kustību;
- precīzi darbojas pēc parauga;
- labi orientējas telpā;
- labprāt darbojas pārī;
- ir motivēts uzdevumos ar bumbu;
- labi darbojas īsos, skaidri strukturētos uzdevumos.
Stiprās puses nav tikai aprakstoša informācija. Tās izmanto, izvēloties atbalstu.
Piemēram:
Stiprā puse: labi uztver vizuālu informāciju.
Atbalsts: pirms jaunas kustības izpildes pedagogs to demonstrē, nevis sniedz tikai garu mutisku instrukciju.
Pilnveidojamās jeb atbalstāmās jomas
Pilnveidojamā joma ir konkrēta prasme vai mācību procesa aspekts, kurā skolēnam nepieciešams atbalsts.
Nepietiekami:
❌ “Slikta koordinācija.”
❌ “Neuzmanīgs.”
❌ “Grūtības sportā.”
Konkrētāk:
“Bumbas ķeršanas laikā neizseko bumbas trajektorijai.”
“Pēc trīs darbību mutiskas instrukcijas patstāvīgi atceras tikai pirmo darbību.”
“Komandas spēlē nepieciešama atkārtota norāde par savu darbības vietu.”
Konkrēts apraksts palīdz izvēlēties gan sasniedzamo rezultātu, gan atbilstošu atbalstu.
Kas ir sasniedzamais rezultāts?
Sasniedzamais rezultāts (SR) ir konkrēts, novērojams un izmērāms skolēna sniegums, kuru paredzēts sasniegt noteiktā laikā.
Nepietiekami:
❌ “Uzlabot koordināciju.”
❌ “Attīstīt bumbas ķeršanas prasmi.”
Precīzi:“Līdz decembrim skolēns no 5 mēģinājumiem vismaz 4 reizes noķer no 3 m attāluma mestu vidēja izmēra bumbu.”
Labs SR ļauj atbildēt uz trim jautājumiem:
Ko skolēns darīs? Kāds būs kvalitātes rādītājs? Kad rezultātu izvērtēs?
Svarīgs princips:
Viens sasniedzamais rezultāts apraksta vienu prioritāru izmaiņu.
Kas ir atbalsts?
Atbalsts ir konkrēta pedagoga vai cita iesaistītā speciālista rīcība, mācību procesa pielāgojums, līdzeklis vai nosacījums, kas palīdz skolēnam pārvarēt šķēršļus un apgūt mācību saturu.
Atbalsts nav skolēna atbrīvošana no mācīšanās.
Sporta stundā atbalstu var īstenot dažādos veidos:
| Joma | Piemērs mācību priekšmetā “Sports un veselība” |
| Uzdevuma forma | demonstrē kustību; sarežģītu kustību sadala atsevišķos elementos |
| Darba process | dod papildu laiku; uzdevumu sadala posmos; paredz īsu pauzi |
| Informācijas uztvere | viena instrukcija vienlaikus; īsas komandas; vizuāls paraugs |
| Darbības veids | alternatīvs kustības izpildes variants; pielāgots inventārs vai attālums |
| Vide | mazāk kairinātāju; skaidri iezīmēta darbības zona; sākotnēji mazāka grupa |
Nepietiek:
❌ “Palīdzēt izpildīt vingrinājumu.”
❌ “Veicināt koordināciju.”
❌ “Attīstīt prasmes.”
Precīzāk:
“Pedagogs demonstrē kustību, instrukciju sadala divos soļos un pirmos divus mēģinājumus sniedz īsu verbālu atgādni par darbību secību.”
Atbalsts jāapraksta tik precīzi, lai cits pedagogs, izlasot plānu, saprastu, ko darīt stundā.
Atbalsts nav automātiski mazāka slodze un, ka skolēnam automātiski:
- jādod vieglāks uzdevums;
- jāsamazina fiziskā slodze;
- jāļauj nepiedalīties;
- jāatbrīvo no konkrētas darbības.
Vispirms jānoskaidro šķērslis, kas skolēnam traucē mācīties. Dažkārt nepieciešams nevis samazināt prasības, bet: demonstrēt kustību, pielāgot inventāru, mainīt attālumu, strukturēt instrukciju, dot vairāk laika, izmantot vizuālu atbalstu vai mainīt vidi.
Progress un dinamika
Progress ir pierādāmas skolēna snieguma izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma datiem un izvirzīto sasniedzamo rezultātu.Izvērtējot progresu, nepietiek ierakstīt tikai datumu. Jāfiksē: ko skolēns sasniedza + cik lielu atbalstu izmantoja + cik patstāvīgi darbojās.
Piemēram:
Sākuma dati: 2/5 veiksmīgi bumbas ķeršanas mēģinājumi; nepieciešama atkārtota individuāla instrukcija.
30.oktobrī – 3/5 veiksmīgi mēģinājumi ar verbālu atgādni.
18.decembrī – 4/5 veiksmīgi mēģinājumi bez individuālas verbālas atgādnes.
Turpmākā rīcība: pakāpeniski palielināt mešanas attālumu un iekļaut prasmi darbā pārī.
Tas parāda ne tikai to, ka rezultāts uzlabojas, bet arī to, ka samazinās nepieciešamā atbalsta apjoms un palielinās skolēna patstāvība.
Atbalstu pakāpeniski samazina
Atbalsta mērķis nav panākt, lai skolēns ilgstoši būtu atkarīgs no pedagoga palīdzības.
Ja prasme nostiprinās:
atbalsts → pakāpeniski samazinās,
skolēna patstāvība → palielinās.
Piemēram, sākumā pedagogs:
- demonstrē vingrinājumu;
- demonstrē un dod verbālu norādi;
- atstāj tikai verbālu norādi;
- skolēns izpilda pēc kopējās klases instrukcijas.
Arī atbalsta samazināšanās pati par sevi ir nozīmīgs progresa rādītājs.
Praktisks IIPAP piemērs sporta skolotājam
Prasme. Bumbas ķeršana.
Sākuma dati. No 5 mēģinājumiem 2 reizes noķer no 3 m attāluma mestu vidēja izmēra bumbu. Nepieciešama individuāli atkārtota instrukcija.
Sasniedzamais rezultāts. Līdz decembrim skolēns no 5 mēģinājumiem vismaz 4 reizes noķer no 3 m attāluma mestu vidēja izmēra bumbu un uzdevumu uzsāk pēc kopējās klases instrukcijas.
Atbalsts. Sākotnēji izmantot lielāku, mīkstāku bumbu. Pirms vingrinājuma demonstrēt ķeršanas tehniku. Sākumā vingrinājumu veikt no mazāka attāluma. Nepieciešamības gadījumā izmantot īsu verbālu signālu pirms metiena. Prasmei nostiprinoties, palielināt attālumu un samazināt verbālo atbalstu.
Progress
30.oktobris – 3/5 veiksmīgi mēģinājumi ar verbālu atgādni.
18.decembris – 4/5 veiksmīgi mēģinājumi bez individuālas verbālas atgādnes.
Turpmākā rīcība. Saglabāt apgūto prasmi, palielināt attālumu un iekļaut bumbas ķeršanu dinamiskā pāru uzdevumā.
Piemērs – grūtības uztvert instrukciju. IIPAP SV stundā nav saistīts tikai ar fizisko spēju vai kustību prasmju attīstīšanu.
Sākuma dati. Pēc kopīgas trīs darbību mutiskas instrukcijas skolēns patstāvīgi izpilda pirmo darbību. Nākamajiem soļiem nepieciešama pedagoga atkārtota instrukcija.
Sasniedzamais rezultāts. Līdz janvārim skolēns pēc kopīgas instrukcijas un vizuālas trīs soļu atgādnes patstāvīgi izpilda trīs vingrinājumu secību 4 no 5 mēģinājumiem.
Atbalsts. Instrukciju formulē īsos teikumos. Demonstrē darbību secību. Izmanto trīs soļu vizuālo atgādni. Prasmei nostiprinoties, individuālo verbālo palīdzību pakāpeniski samazina.
Progress. Sākotnēji nepieciešama pedagoga norāde pēc katra soļa. Vēlāk skolēns visas trīs darbības veic, izmantojot tikai vizuālo atgādni.
Turpmākā rīcība. Saglabāt vizuālo atbalstu un pakāpeniski atteikties no individuālas mutiskās instrukcijas.
Izglītības iestādes komandas atbildība
IIPAP nav viena pedagoga vai atbalsta speciālista uzdevums. Atbildīgais pedagogs koordinē plāna izstrādi, informācijas apriti un progresa izvērtēšanu.
Mācību priekšmeta pedagogs veic diagnosticējošo vērtēšanu, piedalās sasniedzamo rezultātu izvirzīšanā, īsteno atbalstu stundā, fiksē datus un sniedz atgriezenisko saiti.
Tas nozīmē, ka arī sporta un veselības skolotājs ir aktīvs IIPAP īstenotājs, ja skolēna vajadzības un atbalsts attiecas uz viņa mācību procesu.
Atbalsta speciālists izvērtē vajadzības, iesaka atbalstu un analizē tā efektivitāti.
Izglītības iestādes vadība nodrošina nepieciešamo kārtību, resursus, laiku sadarbībai un atbildības sadalījumu.
Likumiskais pārstāvis sadarbojas, sniedz būtisku informāciju un tiek iepazīstināts ar plānu.
MK noteikumi Nr. 447 tieši paredz izglītības iestādes vadītāja atbildību par IIPAP izstrādes un īstenošanas kārtības, atbildīgā pedagoga un citu iesaistīto pedagogu pienākumu noteikšanu.
Biežākās kļūdas
| Kļūda | Precīzāka rīcība |
| Plānā pārrakstīts viss speciālista atzinums. | Atlasa tikai mācību procesam būtisko informāciju un nepieciešamo atbalstu. |
| “Slikta koordinācija.” | Apraksta konkrētu novērojamu darbību. |
| “Uzlabot koordināciju.” | Nosaka izmērāmu SR ar termiņu. |
| “Palīdzēt, veicināt, attīstīt.” | Apraksta konkrētu pedagoga rīcību. |
| Progress = tikai datums. | Fiksē sniegumu, atbalsta apjomu un patstāvību. |
| Atbalstu īsteno tikai atbalsta speciālists. | Par nepieciešamo atbalstu vienojas un to īsteno iesaistītie pedagogi. |
| Atbalsts = automātiski vieglāks uzdevums. | Noskaidro šķērsli un izvēlas tam atbilstošu pielāgojumu. |
Pašpārbaude sporta skolotājam
Pirms IIPAP daļas apstiprināšanas vai progresa izvērtēšanas sev jāpajautā:
☐ Vai sasniedzamais rezultāts balstās sākuma datos?
☐ Vai rezultātu var novērot un izmērīt?
☐ Vai atbalsts ir konkrēts un reāli īstenojams sporta stundā?
☐ Vai ir skaidrs, kurš un ko dara?
☐ Vai noteikts progresa izvērtēšanas laiks?
☐ Vai tiek vērtēts ne tikai rezultāts, bet arī nepieciešamā atbalsta apjoms un skolēna patstāvība?
☐ Vai ir skaidrs, kā tiks iesaistīts un informēts skolēna likumiskais pārstāvis?
Galvenais, kas jāatceras sporta skolotājam
IIPAP nav apraksts par to, ko skolēns nespēj izdarīt. Tas ir rīcības plāns, kā palīdzēt skolēnam piedalīties mācību procesā un sasniegt konkrētu mācību rezultātu.
Visa IIPAP loģika ir ietverama vienā secībā:
Ko skolēns spēj pašlaik? → Ko viņam nepieciešams sasniegt? → Kāds šķērslis traucē? → Kādu konkrētu atbalstu sniegsim? → Kā izmērīsim progresu? → Ko darīsim tālāk?
Sporta skolotājam īpaši svarīgi atcerēties, ka atbalsta mērķis nav izpildīt uzdevumu skolēna vietā vai atbrīvot viņu no līdzdalības, bet gan pielāgot mācību procesu tā, lai skolēns varētu pilnvērtīgi iesaistīties, apgūt nepieciešamās prasmes un pakāpeniski kļūt arvien patstāvīgāks.
Tādēļ kvalitatīva IIPAP centrā ir nevis diagnoze un nevis aizpildīta veidlapa, bet skolēna reālais progress mācību procesā.
Nadija
Piezīme. Materiāls sagatavots, autorei iepazīstoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūras sagatavoto prezentāciju par individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu. Prezentācijā sniegtā informācija ir apkopota, skaidrota un papildināta ar praktiskiem piemēriem mācību priekšmeta “Sports un veselība” pedagogiem. Materiālā ietvertie skaidrojumi un piemēri atspoguļo autores izpratni un interpretāciju, un nav uzskatāmi par VIAA oficiālu skaidrojumu.