Mācību jomas “Sports un veselība” ietvaros izstrādātie pielāgotie vērtēšanas kritēriji palīdz sporta skolotājiem nodrošināt iekļaujošu mācību vidi, kurā ikviens skolēns – arī ar atbrīvojumu no praktiskajām nodarbībām – var pilnvērtīgi piedalīties un demonstrēt sasniegumus.
Materiālā apkopoti praktiski piemēri volejbola, lēcienu, šķēršļu pārvarēšanas un priekšmetu pārvietošanas vērtēšanai, kā arī metodiski ieteikumi skolotājiem.
Darba autore: Nadija Strazdiņa.
Mūsdienu izglītības galvenais mērķis ir radīt vidi, kurā katrs skolēns var mācīties, attīstīties un justies pieņemts, neatkarīgi no fiziskajām vai kognitīvajām iespējām. Skola ir vieta, kur bērni ne tikai apgūst zināšanas, bet arī veido izpratni par sadarbību, cieņu un atbildību sabiedrībā. Tas attiecas arī uz tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai kustību traucējumi — viņiem ir tiesības pilnvērtīgi piedalīties izglītības procesā un pieredzēt panākumus.
Iekļaujošas izglītības filozofija balstās idejā, ka dažādība nav šķērslis, bet vērtība. Skolai un skolotājiem ir būtiska loma šīs pieejas īstenošanā, pielāgojot mācību vidi, saturu un vērtēšanu tā, lai katrs skolēns spētu atklāt un izmantot savas stiprās puses. Tas prasa elastīgu pieeju, radošumu un vēlmi redzēt potenciālu, nevis ierobežojumus.
Iekļaušana Sports un veselība mācību stundās (SVMS)
SVMS ir īpašas ar to, ka tās ir dinamiskas, sociālas un fiziski aktīvas, tādēļ iekļaušana šajā kontekstā ir īpaši nozīmīga. Sporta skolotājam jāspēj nodrošināt, lai visi skolēni piedalās, pat ja viņu iesaiste notiek dažādos līmeņos – praktiski, novērotāja, tiesneša, analītiķa vai atbalsta lomā.
Latvijas valsts pamatizglītības standarts (VISC, 2021) uzsver, ka visi skolēni, arī tie, kuri mācās speciālās programmās, apgūst vienotu mācību saturu atbilstoši savām iespējām.
Tas nozīmē, ka arī ilgstoši atbrīvotie skolēni, kuri veselības vai citu iemeslu dēļ nav piedalījušies mācību procesā priekšmetā Sports un veselība, saglabā tiesības saņemt vērtējumu, kas atspoguļo viņu zināšanas, izpratni un attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm. Šādi skolēni var demonstrēt apgūto:
- teorētiski, skaidrojot noteikumus, kustību tehniku vai taktiku;
- analizējot kustību video vai attēlus;
- izstrādājot nelielus pārskatus par veselības veicināšanu vai fiziskajām aktivitātēm;
- piedaloties kā tiesneši, komentētāji vai plānotāji komandas darbībā.
Tādējādi vērtēšanas uzsvars tiek pārnests no fiziskās izpildes uz izpratni, domāšanu, analīzi un līdzdalību, saglabājot vienotu standartu, bet pielāgojot tā sasniegšanas veidu.
Sporta skolotāja loma
Lai nodrošinātu iekļaujošu un motivējošu vidi, skolotājam būtiski:
- plānot SVMS, ņemot vērā skolēnu dažādos attīstības līmeņus un veselības stāvokļus;
- pielāgot mācību uzdevumus un vērtēšanas kritērijus, saglabājot vienlīdzību un taisnīgumu;
- veicināt skolēnu motivāciju un pārliecību par savām spējām;
- iesaistīt arī atbrīvotos skolēnus nozīmīgās lomās, sniedzot viņiem iespēju būt aktīviem dalībniekiem mācību procesā.
1. piemērs. Šķēršļu pārvarēšana (4.–6. klase) – pielāgotie kritēriji
| Kritērijs | Oriģinālais uzsvars | Pielāgojums atbrīvotajiem skolēniem |
| Drošības noteikumu ievērošana (2 p.) | Demonstrē drošības noteikumu ievērošanu, veicot kombināciju | Skolēns mutiski vai rakstiski apraksta drošības noteikumus, kas jāievēro šķēršļu pārvarēšanā, akrobātikas elementu izpildē un līdzsvara vingrinājumos. Var analizēt citu skolēnu izpildi, atzīmējot drošības pārkāpumus vai riskus. |
| Kombinācijas izpilde pēc skolotāja parauga (2 p.) | Praktiska kustību demonstrācija | Skolēns plāno vai zīmē kombinācijas secību, izmantojot simbolus vai attēlus, un izskaidro, kāpēc izvēlēta tieši šāda kustību kārtība. Var novērtēt skolotāja vai citu skolēnu demonstrējumu pēc kritērijiem “secība”, “plūdums”, “līdzsvars”. |
| Daļēji patstāvīgi izveidota un izpildīta kombinācija (3 p.) | Praktiska izpilde ar skolotāja palīdzību | Skolēns izstrādā teorētisku kustību plānu, izmantojot iepriekš apgūtos akrobātikas elementus (piemēram, pārvēlieni, balsti, līdzsvars). Var skaidrot, kādus elementus izvēlētos un kāpēc tie veido loģisku kustību secību. |
| Patstāvīgi izveidota un izpildīta kombinācija (4 p.) | Pilnīga praktiskā izpilde | Skolēns teorētiski izveido akrobātikas kombināciju (rakstiski vai vizuāli – zīmējot, veidojot shēmu) un paskaidro katra elementa nozīmi, piemēram: kā kustība ietekmē līdzsvaru, koordināciju un drošību. Var analizēt video vai attēlu, salīdzinot ar savu plānu. |
| Nofiksēts kombinācijas sākuma stāvoklis (2 p.) | Praktisks sākuma pozas nofiksējums | Skolēns atpazīst un apraksta pareizu sākuma stāvokli, var parādīt to minimālā apjomā (sēdus vai stāvus pozīcijā) vai izvērtēt citu skolēnu sākuma pozu, pamatojot tās pareizību. |
| Elementu plūdums un savienojums (2 p.) | Plūstošs elementu savienojums bez pauzes | Skolēns analizē video vai attēlu sēriju, nosakot, vai kustību secība ir plūstoša. Var aprakstīt, kāpēc ritms, elpošana vai līdzsvars ietekmē kustību vienmērīgumu. |
| Pēdējā elementa pabeigtība (2 p.) | Nozīmīgs noslēgums ar kontroli un līdzsvaru | Skolēns rakstiski vai mutiski apraksta, kā noteikt, vai kombinācija pabeigta korekti (piemēram, līdzsvara pozīcija, elpas kontrole, stājas stabilitāte). Var novērtēt citu skolēnu izpildi, izmantojot vienkāršu vērtējuma lapu. |
| Emocionalitāte un attieksme (1 p.) | Demonstrē prieku, pārliecību un izteiksmi kustībā | Skolēns reflektē par savām emocijām vai citu izpildi, rakstiski atbildot, kā emocijas palīdz kustībai un pārliecībai. Var analizēt, kā “emocionālais tonis” ietekmē skatītāja uztveri vai pašvērtējumu. |
Kopsavilkums:
Pielāgotā vērtēšana šajā tēmā ļauj skolēnam, kurš ir atbrīvots no fiziskās slodzes, demonstrēt izpratni par kustību, drošību un ķermeņa kontroli teorētiskā un novērošanas līmenī. Tā saglabā vienotus sasniedzamos rezultātus, bet piedāvā alternatīvas- analīzi, plānošanu, refleksiju un novērtēšanu.
Tādējādi tiek nodrošināts, ka arī šie skolēni piedalās mācību procesā, attīsta izpratni par fizisko veselību un kustību kultūru, saglabājot saikni ar priekšmetu Sports un veselība.
2. piemērs. Volejbola vērtēšanas kritēriju pielāgošana
| Kritērijs | Oriģinālais uzsvars | Pielāgojums atbrīvotajiem skolēniem |
| Zina spēles noteikumus (3 p.) | Jāzina noteikumi | Saglabāt šo kritēriju. Var vērtēt, izmantojot mutisku atbildi, testu vai situāciju analīzi (piemēram, “kas būtu jādara šādā spēles situācijā?”). |
| Augšējās piespēles izpilde (4 p.) | Praktiska izpilde | Pārorientēt uz teorētisku zināšanu un tehnikas analīzi: jāspēj aprakstīt pareizu tehniku (roku pozīciju, kustību secību), iespējams demonstrēt ar minimālām kustībām vai uz video/attēla atpazīt kļūdas. |
| Apakšējās piespēles izpilde (4 p.) | Praktiska izpilde | Līdzīgi kā augšējai piespēlei: teorētiski aprakstīt izpildi, demonstrēt ar minimālu fizisku iesaisti (bez lēkšanas vai intensīvas kustības), vai analizēt citu izpildi (piem., video novērtējums). |
| Piespēļu pielietojums spēles laikā (4 p.) | Spēle praktiski | Pielāgot kā taktisko analīzi: skolēns apraksta, kā un kad izmantotu dažāda veida piespēles noteiktās situācijās. Var izmantot shēmas, attēlus vai scenārijus. |
| Analizē, salīdzina paveikto (2 p.) | Pašanalīze | Saglabāt šo kritēriju, uzsverot mutisku vai rakstisku analīzi – salīdzināt teorētiski pareizo tehniku ar demonstrēto video/attēlu vai savu pieredzi. |
| Atbalsts skolēnam (3 p.) | Sociālā iesaiste | Skolēns var būt tiesnesis, punktu skaitītājs, novērotājs vai sniegt atgriezenisko saiti citiem. Var vērtēt pēc aktivitātes iesaistes. |
Kopējais punktu skaits paliek 20, taču lielāks uzsvars tiek likts uz zināšanām, analīzi un līdzdalību, nevis uz fizisko izpildi.
3. piemērs. Lēcienu pārbaudes darba pielāgošana
| Kritērijs | Oriģinālais uzsvars | Pielāgojums atbrīvotajiem skolēniem |
| Vertikālā lēciena izpilde | Praktiska demonstrācija | Skolēns teorētiski apraksta pareizu vertikālā lēciena izpildi (sākuma stāvoklis, atspēriens, roku kustības, piezemēšanās). Var analizēt video vai attēlu un atzīmēt kļūdas, izskaidrojot, kāpēc katrs kustības posms ir svarīgs. |
| Horizontālā lēciena izpilde | Praktiska demonstrācija | Skolēns rakstiski vai mutiski apraksta horizontālā lēciena galvenos posmus: nostāšanās, atspēriens, kustības lidojumā, piezemēšanās. Var analizēt video, atpazīt kļūdas un pamatot, kā kustību secība ietekmē rezultātu un drošību. |
| Snieguma līmeņi | Balstīti uz praktisko kvalitāti | Līmeņi tiek pārveidoti uz zināšanu demonstrāciju: – Sācis apgūt: atpazīst kustības posmus attēlā. – Turpina apgūt: spēj aprakstīt galvenos posmus. – Apguvis: spēj teorētiski izskaidrot tehniku vai analizēt citu izpildi. – Apguvis padziļināti: spēj pamatot kļūdas, piedāvāt uzlabojumus un sasaistīt ar sporta situācijām. |
Papildu uzdevumu idejas:
- Analizēt īsu video ar skolēnu lēcieniem un atzīmēt tehniskās kļūdas;
- Sakārtot lēciena posmus pareizā secībā (darba lapa);
- Sagatavot īsu mutisku vai rakstisku skaidrojumu par pareizu tehniku;
- Pildīt “tiesneša” vai “trenera” lomu, sniedzot komentārus citiem.
4. piemērs. Priekšmetu pārvietošana (mešana, ripināšana, tveršana un sitieni pa priekšmetu). Pielāgotie kritēriji atbrīvotajiem skolēniem. (Balstīts uz VISC projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”, Sports un veselība 4.–6. klase)
Uzdevuma mērķis
Sasniegt spēju savienot mešanas un tveršanas prasmes kustībā, sadarbojoties pārī, skrienot paralēli, un demonstrēt sadarbības un pašvērtējuma prasmes.
Oriģinālie uzdevuma nosacījumi
Skolēni pāros skrien noteiktā laukuma robežās un veic piespēles kustībā (6–10 reizes). Piespēles veidus maina – pa gaisu, ar atsitienu pret zemi, vai mainot tehniku ik pēc katras otrās piespēles.
Pielāgotie kritēriji atbrīvotajiem skolēniem
| Kritērijs | Oriģinālais uzsvars | Pielāgojums atbrīvotajiem skolēniem |
| Mešanas un tveršanas prasmes kustībā | Praktiska izpilde kustībā ar partneri | Skolēns analizē video vai attēlu sēriju, atpazīstot pareizu mešanas un tveršanas tehniku. Var aprakstīt kustības posmus (sagatavošanās, izpilde, līdzsvars, noslēgums) un norādīt, kāpēc katrs ir nozīmīgs. Var demonstrēt kustību imitāciju ar minimālu fizisku slodzi (sēžot vai stāvus vietā). |
| Piespēles savienojums ar kustību | Kustību koordinācija skrējienā | Skolēns veido shēmu vai diagrammu, kurā parāda piespēles un kustības koordināciju (piemēram, kur bumba lido, kur atrodas partneri). Var skaidrot, kā kustību sinhronizācija veicina precīzu piespēli un komandas darbu. |
| Sadarbības prasmes | Aktīva dalība pārī, acu kontakts, komunikācija | Skolēns piedalās organizatora vai tiesneša lomā: novēro citu pāru darbu, vērtē sadarbību pēc noteiktiem kritērijiem (acu kontakts, savstarpējā uzticēšanās, reakcija). Var veikt īsu mutisku vai rakstisku komentāru, analizējot sadarbības stiprās un vājās puses. |
| Pašvērtējums | Refleksija par savu sniegumu | Skolēns aizpilda pašvērtējuma lapu vai veic īsu refleksiju, piemēram: “Ko es iemācījos, vērojot citus?”, “Kas palīdz saglabāt līdzsvaru piespēles laikā?”, “Kā es uzlabotu precizitāti?”. Var arī sniegt atgriezenisko saiti klasesbiedram, izmantojot vērtēšanas lapu vai mutisku novērtējumu. |
Papildu idejas skolotājam
Teorētiskie uzdevumi:
- Skolēns analizē divus video fragmentus – vienu ar pareizu, otru ar kļūdainu piespēli. Jāatbild, kur ir galvenās atšķirības (rokas, soļi, līdzsvars, komunikācija).
- Sagatavot darba lapu ar secības trūkumiem (sajaukti soļi – “tveršana”, “piespēle”, “skrējiens”, “pozīcijas maiņa”), skolēnam tie jāliek pareizā kārtībā.
- Sagatavot diagrammu vai shēmu, kas parāda spēlētāju kustību laukuma robežās piespēles laikā.
Sociālās iesaistes uzdevumi:
- Skolēns darbojas kā tiesnesis vai treneris, vērojot citu pāru darbu un sniedzot komentārus par sadarbību vai kustību saskaņotību.
- Skolēns vada īsu mini refleksijas sarunu ar klasesbiedriem par to, kas palīdzēja veiksmīgi sadarboties pārī.
Digitālie risinājumi:
- Var izmantot planšeti vai tālruni, lai filmētu piespēles kustībā un pēc tam analizētu video kopā ar skolotāju.
- Atbrīvotais skolēns var izveidot komentētu video ar balss ierakstu, kurā skaidro, kāpēc piespēle bija veiksmīga vai kur bija kļūda.
Šķēršļu pārvarēšana (lēkšana, līšana, kāpšana, rāpšanās, velšanās) un pielāgojumi skolēniem ar dzirdes traucējumiem
Sports un veselība 1.-3. klase
Formatīvā vērtēšana mācību procesā
Vērtēšanas mērķis ir noteikt skolēna mācīšanās vajadzības šķēršļu pārvarēšanas prasmju apguvē un sniegt viņam individuālu atbalstu, lai uzlabotu kustību prasmes un mācīšanās rezultātus.
Mācību stundas laikā vingrinājumi tiek vērtēti, ņemot vērā šādus kritērijus:
- Sagatavošanās fāze – ķermeņa stāvoklis, stāja un pozīcija pirms kustības uzsākšanas; tiek radīti labvēlīgi apstākļi veiksmīgai uzdevuma izpildei.
- Galvenā fāze – kustības izpilde un koordinācija (roku, kāju darbības saskaņotība, līdzsvars, kustību plūdums).
- Noslēguma fāze – uzdevuma pabeigšana vai pāreja uz nākamo darbību, saglabājot līdzsvaru un kontroli.
Summatīvās vērtēšanas piemērs
Šķēršļu pārvarēšanas – lēkšanas prasmju vērtēšana mācību posma noslēgumā tiek veikta, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātus.
Uzdevuma apraksts:
Sporta skolotājs skolas apkārtnē (laukumā vai sporta zālē) izveido šķēršļu joslu ar četriem posmiem, kuros ietverti dažādi lēkšanas vingrinājumi. Pirms vingrinājumu sākuma skolēni sporta skolotāja vadībā izpilda iesildīšanās vingrojumus, lai sagatavotu ķermeni kustību izpildei.
Skolēni darbojas šķēršļu joslā, izvēloties sev piemērotākos un drošākos šķēršļu pārvarēšanas veidus un secību, ievērojot drošības noteikumus.
Piemērs šķēršļu joslas posmiem:
- posms – pārmaiņus lec uz labās un kreisās kājas kustībā.
- posms – uzlec un nolec no paaugstinājuma (~20–25 cm augstuma 1.–3. klasei).
- posms – veic krustlēkšanas vingrinājumu.
- posms – izpilda sporta skolotāja doto vai paša izdomāto lēkšanas vingrinājumu kustībā.
Snieguma līmeņu apraksts
| Kritēriji | Sācis apgūt (1 p.) | Turpina apgūt (2 p.) | Apguvis (3 p.) | Apguvis padziļināti (4 p.) |
| Lēkšanas prasmes | Ar skolotāja atbalstu un regulāriem atgādinājumiem demonstrē atbilstošu lēkšanas prasmi zināmā situācijā. | Pārsvarā patstāvīgi demonstrē atbilstošu lēkšanas prasmi zināmā tipveida situācijā. | Patstāvīgi demonstrē atbilstošu lēkšanas prasmi zināmā situācijā, saglabājot līdzsvaru. | Patstāvīgi un pārliecinoši demonstrē lēkšanas prasmi gan zināmās, gan jaunās situācijās. |
| Caurviju prasme – pašvadīta mācīšanās | Ar skolotāja palīdzību spēj izvirzīt mācīšanās mērķi, plānot darbības un novērtēt savu sniegumu. | Epizodiski patstāvīgi nosaka mācīšanās mērķi, spēj sekot skolotāja dotajiem kritērijiem. | Patstāvīgi izvirza mērķi, plāno un novērtē savu sniegumu, ievērojot kritērijus. | Spēj analizēt un pārplānot savas darbības, lai uzlabotu sniegumu un sasniegtu labāku rezultātu. |
| Ieradums – iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumi | Ar skolotāja palīdzību izpilda iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus. | Izpilda vingrinājumus ar atbalstu un atgādinājumiem. | Patstāvīgi izpilda vingrinājumus pēc skolotāja parauga. | Patstāvīgi un precīzi izpilda vingrinājumus, saprotot to nozīmi kustību drošībai un efektivitātei. |
| Zināšanas un kustību izpildes nosacījumu izpratne | Atpazīst un nosauc daļu no kustību izpildes soļiem. | Izprot pamatnosacījumus, bet kļūdās kustību secībā vai izpildē. | Precīzi izprot kustību secību un pamatprincipus. | Izskaidro, kā kustību secība un izpildes kvalitāte ietekmē rezultātu un drošību. |
Pielāgojumi skolēniem ar dzirdes traucējumiem
- Pirms vingrinājuma sākuma vizuāli parādīt uzdevuma secību (attēlu kartītes, video, simboli).
- Izmantot rokas vai gaismas signālus uzdevuma sākuma un beigu norādei.
- Demonstrēt kustības lēni un saprotami, ļaujot skolēnam novērot skolotāja vai līdzbiedra kustības.
- Vingrinājuma laikā uzturēt acu kontaktu un nodrošināt, ka skolēns redz skolotāja žestus vai norādes.
- Vērtēšanā akcentēt skolēna izpratni un kustību secības ievērošanu, nevis verbālo reakciju uz komandām.
Pielāgojot mācību vidi un komunikācijas veidu, skolēni ar dzirdes traucējumiem var pilnvērtīgi piedalīties šķēršļu pārvarēšanas aktivitātēs. Šāda pieeja attīsta skolēnu kustību prasmes, pašapziņu un sekmē iekļaujošas mācīšanās pieredzes veidošanos Sports un veselība mācību stundā.
Materiāls (Šķēršļu pārvarēšana) ir pielāgots un papildināts, izmantojot Valsts izglītības satura centra metodiskos materiālus (ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību saturā”).
Noslēgums
Iekļaujoša pieeja sporta stundās nozīmē ne tikai fizisko aktivitāšu pielāgošanu, bet arī vērtēšanas kultūras maiņu. Sporta skolotājs kļūst par atbalstītāju un motivētāju, nevis tikai vērtētāju. Arī skolēni, kuri ilgstoši bijuši atbrīvoti no praktiskām nodarbībām, var un viņiem vajag tikt iesaistīti mācību procesā, jo zināšanu un attieksmes vērtēšana ir tikpat būtiska kā fiziskā izpilde.
Šāda pieeja stiprina skolēnu pašapziņu, veicina izpratni par kustību nozīmi un palīdz saglabāt saikni ar mācību priekšmetu Sports un veselība, pat ja praktiskā dalība ir ierobežota.
Iekļaujoša skola ir tāda, kur neviens netiek atstāts malā, un kur katrs skolēns jūtas redzēts, novērtēts un iesaistīts.
Attēli veidoti Nadijas un mākslīgā intelekta sadarbībā.
Šī materiāla izmantošanas gadījumā atsauce uz autoru ir obligāta: Nadija Strazdiņa (2025). Iekļaujoša pieeja sporta izglītībā un vērtēšanas kritēriju pielāgošana.