Jāatzīst, ka šo divu vārdu lietojumā valda diezgan liels juceklis. Vieni saka ratiņkrēsls, citi – riteņkrēsls, un nereti abas formas tiek lietotas kā sinonīmi. Bet kura no tām ir pareizāka?
Pirms vairākiem gadiem cilvēku ar invaliditāti organizācijas aktīvi rosināja lietot terminu riteņkrēsls, uzskatot, ka tas precīzāk raksturo šo tehnisko palīglīdzekli. Iespējams, tieši šo diskusiju ietekmē Ministru kabineta noteikumos Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” ir lietots tieši termins riteņkrēsls.
Arī man nesen nācās iesaistīties interesantā diskusijā. Kāda semināra laikā lietoju vārdu riteņkrēsls, taču semināra vadītājs mani nekavējoties izlaboja:
“Pareizi ir ratiņkrēsls!”
Viņš savu viedokli pamatoja ar to, ka riteņkrēsls esot vienkārši krēsls uz riteņiem, piemēram, biroja krēsls, pie kura sēžam pie datora, savukārt ratiņkrēsls ir paredzēts cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tas lika man aizdomāties, un es uzdevu pretjautājumu:
“Ja cilvēks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, piebrauc pie datora un strādā, vai tajā brīdī viņš pēkšņi sēž riteņkrēslā?”
Diskusija, protams, izvērtās interesanta.
Ikdienā sabiedrībā daudz biežāk ir iesakņojies vārds ratiņkrēsls. Taču, ja mēģinām analizēt pašu vārdu uzbūvi, rodas interesantas pārdomas.
Vārdu ratiņkrēsls var uztvert kā salikteni no vārdiem ratiņi un krēsls – tātad krēsls, kas saistīts ar ratiņiem. Savukārt riteņkrēsls veidojas no vārdiem ritenis un krēsls – proti, krēsls uz riteņiem. Tieši tādēļ no valodas loģikas viedokļa man šķiet, ka vārds riteņkrēsls precīzāk raksturo pašu priekšmetu.
Arī praksē redzams, ka vienotas pieejas nav.
Piemēram, Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs savā mājaslapā lieto terminu riteņkrēsls.
Savukārt Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. RD-25-15-sn “Par ratiņkrēsla pacēlāja piešķiršanu lietošanā un atbalstu mājokļa vides pielāgošanas pasākumu nodrošināšanai” vienā un tajā pašā dokumentā sastopami abi termini – gan ratiņkrēsls, gan riteņkrēsls. Tas liecina, ka pat normatīvajos aktos vienota terminoloģija vēl nav nostiprinājusies.
Līdzīga situācija ir arī interneta vidē – vieni autori raksta ratiņkrēsls, citi – riteņkrēsls.
Secinājums
Šobrīd latviešu valodā paralēli tiek lietoti abi termini, un katram ir savi piekritēji.
No juridiskā un valodas lietojuma viedokļa nevar apgalvot, ka viens no tiem būtu viennozīmīgi nepareizs. Tomēr terminoloģijā svarīga ir konsekvence un skaidrība.
Man personīgi tuvāks šķiet vārds riteņkrēsls, jo tas tieši raksturo priekšmeta konstrukciju – krēsls uz riteņiem. Savukārt ratiņkrēsls ir vēsturiski nostiprinājies un joprojām ir visplašāk lietotais apzīmējums gan sabiedrībā, gan daudzos normatīvajos dokumentos.
Varbūt pienācis laiks valodniekiem, tehnisko palīglīdzekļu speciālistiem un cilvēku ar invaliditāti organizācijām kopīgi vienoties par vienotu terminoloģiju. Tas palīdzētu izvairīties no pārpratumiem un nodrošinātu skaidru, konsekventu valodas lietojumu gan normatīvajos aktos, gan ikdienas saziņā.
Bet kā domā Tu? Varbūt Tev ir plašākas zināšanas par šo jautājumu vai pieredze, kas varētu palīdzēt rast skaidrību. Padalies komentāros – būs interesanti turpināt šo diskusiju!
Nadija