Rotaļas ir gan metode, gan līdzeklis, gan kustību darbības organizācijas forma, ko plaši izmanto fiziskajā audzināšanā, īpaši bērniem. Tās palīdz dabiski iesaistīt bērnus kustībās un efektīvi risināt dažādus fiziskās sagatavotības uzdevumus. Rotaļu pamatā parasti ir sižets un noteikumi, kas nosaka rotaļas norisi (Ķīsis, 2002).
Rotaļu metodes galvenās īpašības
- Rotaļas regulē noteikumi, kas piešķir tām audzinošu vērtību.
- Tās rada emocionālu pacēlumu un motivē bērnus būt aktīviem.
- Dalībniekiem jāspēj pakārtot savas intereses kolektīva mērķiem.
- Daudzveidīgi kustību uzdevumi attīsta orientēšanos, radošumu un spēju pielāgoties.
- Rotaļas veicina patstāvīgu lēmumu pieņemšanu un gribas īpašību attīstību.
- Tā tiek attīstīts arī sacensību gars un pašapliecināšanās.
Rotaļās spilgti izpaužas bērna raksturs, kustību spējas un sadarbības prasmes. No fiziskās audzināšanas viedokļa rotaļas un sporta spēles ir universāla un daudzpusīga metode, kas apvieno kustību slodzi, socializāciju un emocionālu iesaisti.
Rotaļa ir viena no dabiskākajām un efektīvākajām fiziskās aktivitātes formām bērnu un jauniešu vecumā. Tā apvieno kustību, emocijas, sociālo mijiedarbību un intelektuālo attīstību vienotā procesā (Bailey et al., 2021). Pedagoģiskajā kontekstā rotaļa kalpo ne tikai kā fizisko spēju attīstības līdzeklis, bet arī kā instruments emocionālās inteliģences, sadarbības un pašregulācijas prasmju pilnveidei.
Rotaļu izmantošana sporta stundās palīdz bērniem uztvert kustību prieku, attīstīt interesi par fiziskām aktivitātēm un veicina ilgtermiņa pozitīvu attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu (Ginsburg, 2020). Tā sniedz iespēju kustēties brīvi un radoši, vienlaikus apgūstot sociālās prasmes un cieņu pret citiem dalībniekiem.
Rotaļu metodi iespējams izmantot daudzveidīgi — kā iesildīšanos pirms fiziskas slodzes, atsildīšanos pēc nodarbības, saliedēšanās un iepazīšanās aktivitāti, atpūtas brīžos starp mācībām, kā arī svētku un sporta dienu norisēs, kur kustība tiek apvienota ar prieku un kopības sajūtu. Šāda pieeja padara fizisko aktivitāti pieejamāku un motivējošāku visiem skolēniem neatkarīgi no sagatavotības līmeņa.
Fizioloģiskais un psiholoģiskais pamats
Rotaļu darbība aktivizē biomotoro spēju kompleksu -spēku, ātrumu, lokanību, koordināciju, izturību un līdzsvaru. Pētījumi liecina, ka spēles veida uzdevumi veicina augstāku sirds un elpošanas sistēmas adaptāciju, kā arī uzlabo reakcijas ātrumu un kustību precizitāti (Cohen et al., 2022).
Tā kā rotaļa vienlaikus stimulē kognitīvos un emocionālos procesus, tā sekmē arī neiroplastiskumu un uzmanības spēju attīstību (Pellegrini & Smith, 2021). Šī mijiedarbība ir īpaši nozīmīga bērnībā, kad kustību mācīšanās cieši saistīta ar emocionālo drošības sajūtu un radošuma izpausmi.
Pedagoģiskie principi rotaļu izmantošanā
Efektīvai rotaļu izmantošanai sporta stundās skolotājam jāievēro šādi principi:
- Mērķtiecīgums – katrai rotaļai jāatbilst noteiktam fiziskās attīstības uzdevumam (piemēram, koordinācijas, izturības vai ātruma attīstīšanai).
- Drošība un pielāgošana vecumam – noteikumiem jābūt skaidriem, bet aktivitātēm — atbilstošām bērnu vecumam, spējām un videi.
- Sociālā mijiedarbība – rotaļas jāveido tā, lai bērni sadarbojas, komunicē un attīsta empātiju.
- Refleksija un pašvērtējums – pēc rotaļas skolēniem jāsniedz iespēja īsi pārrunāt, ko viņi pamanīja, apguva vai sajuta.
Pedagoģiski nozīmīgi ir arī rotaļu iekļaut dažādos stundas posmos — sākumā kā motivējošu iesildīšanos, vidū kā koordinācijas vai izturības attīstības uzdevumu, bet noslēgumā kā emocionāli līdzsvarojošu atsildīšanās darbību.
Piemēri rotaļām fizisko spēju attīstīšanai
“Dabas parādības”
- Mērķis: attīstīt kustību reakcijas ātrumu, iztēli un uzmanību.
- Norise: skolotājs sauc dabas parādības, kuras bērni atdarina (piemēram, “vējš” – lokās un šņāc; “zibens” – sasit plaukstas; “lietus” – sit pa grīdu ar pirkstgaliem).
- Pedagoģiskais uzdevums: trenē kustību ritmu, spēju reaģēt uz signālu un veicina emocionālo izpausmi kustībā.
“Autobuss”
- Mērķis: attīstīt koordināciju un orientēšanos telpā.
- Norise: skolēni “brauc ar autobusu” pa laukumu, ievērojot “satiksmes noteikumus” — nedrīkst saskrieties, jāapstājas pie “luksofora sarkanās gaismas”.
- Pedagoģiskais uzdevums: sekmē pašregulāciju, uzmanību un kustību plānošanu, apvienojot spēles elementus ar drošas kustības principiem.
“Bumba gaisā”
- Mērķis: attīstīt kustību precizitāti, uzmanības noturību un komandas garu.
- Norise: rotaļas vadītājs met bumbu gaisā un sauc noteiktu skaitli — attiecīgais skolēns tver bumbu pirms tā pieskaras grīdai.
- Pedagoģiskais uzdevums: pilnveido acu–roku koordināciju, sadarbību un reakcijas ātrumu.
Kopsavilkums
Rotaļas ir nozīmīgs pedagoģiskais instruments, kas apvieno fizisko, kognitīvo un emocionālo attīstību. Tās jāizmanto kā sistemātisks mācību līdzeklis, kas palīdz veidot skolēnos pozitīvu attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm un veicina vispusīgu fizisko sagatavotību.
Rotaļu daudzveidība ļauj skolotājam to izmantot ne tikai mācību stundās, bet arī svētku norisēs, sporta dienās, rīta vingrojumos, integrētās nodarbībās un saliedēšanas pasākumos. Šādā veidā rotaļa kļūst par universālu pedagoģisko instrumentu, kas veicina skolēnu kustību prieku, radošumu un sociālo labklājību.
Atsauces
- Bailey, R., et al. (2021). Physical Education and Play-Based Learning: Integration for Child Development.International Journal of Physical Education, 58(2), 45–59.*
- Ginsburg, K. R. (2020). The Importance of Play in Promoting Healthy Child Development. Pediatrics, 145(1).*
- Cohen, D. D., et al. (2022). Motor Skill Development Through Play: Systematic Review. Sports Health, 14(5), 642–654.*
- Pellegrini, A. D., & Smith, P. K. (2021). Play and Cognitive Growth in Childhood. Developmental Review, 61.
Attēli veidoti Nadijas un mākslīgā intelekta sadarbībā.
Papildu informāciju par fizisko aktivitāšu veicināšanu izglītības iestādē varat izlasīt šeit: spkc.gov.lv
Zināt. Ieraudzīt. Pielāgot. Atbalstīt. Nadija, 2025