Studiju kursa “Speciālā pedagoģija Sports un veselība mācību stundā” ietvaros studentiem tika uzdots uzdevums izpētīt, kā nodrošināt iekļaujošu vidi izglītības un sporta procesā. Mājasdarba mērķis bija palīdzēt topošajiem pedagogiem un treneriem saprast, ar kādiem izaicinājumiem praksē sastopas skolotāji, treneri un citi speciālisti, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Šie izaicinājumi saistīti ar individuālu pieeju, mācību un treniņu pielāgošanu, atbalsta personāla trūkumu, komunikācijas grūtībām un bērnu motivācijas uzturēšanu.
Lai labāk izprastu šos aspektus, studentiem bija jāveic intervija ar pedagogu vai treneri, kas praktiski īsteno iekļaujošās izglītības principus savā darbā.
Īpaši izcēlās RSU/LSPA 4. kursa sporta zinātnes studenta Jāņa Rīdera darbs “Intervijas ar Pasaules vēstures un sociālo zinātņu skolotāju un futbola treneri, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar dzirdes un redzes traucējumiem.”
Ar Jāņa atļauju publicēju viņa veikumu.
Darba saturs un secinājumi
Šī darba ietvaros tika veiktas divas intervijas – ar Pasaules vēstures un sociālo zinātņu skolotāju un futbola treneri, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar dzirdes un redzes traucējumiem, izmantojot dažādas metodes un speciālās pedagoģijas pieejas.
Atbalsta pasākumi bērniem ar speciālajām vajadzībām
- Futbola treneris izmanto kontrastējošas krāsas bumbas un konusus, skaņu bumbas, skaļruņus un pieskārienu vadību, lai bērni ar redzes traucējumiem spētu orientēties laukumā. Viņš sadarbojas ar fizioterapeitu, lai vingrinājumus pielāgotu katra bērna spējām.
- Speciālā pedagoģe izmanto vizuālos materiālus- subtitrus, piktogrammas un zīmju valodu. Informācijas pieejamību veicina arī digitālā tāfele un audio logopēda atbalsts individuālajās nodarbībās.
Šķēršļi un izaicinājumi
- Futbola trenerim pietrūkst pielāgota inventāra un nodarbību asistenta atbalsta, īpaši lielās grupās, kur nepieciešama individuāla uzraudzība.
- Pedagoģe norāda, ka skolēniem ar dzirdes traucējumiem ir grūtības piedalīties grupu diskusijās un uzturēt vienādu mācību tempu, jo ne visi pārvalda zīmju valodu un informācijas uztvere ir lēnāka.
Problēmas un risinājumi iekļaujošajā izglītībā
- Treneris kā galveno problēmu min bērnu pašapziņas trūkumu un bailes kļūdīties. Risinājums- motivējoša sistēma ar punktiem, simboliskām balvām un jauktām komandām, kas veicina sadarbību. Viņš arī iesaistās Latvijas Latvijas futbola federācijas projektā “Grassroots”, kas sniedz iespēju vecākiem kļūt par treneru asistentiem un atbalstīt bērnus treniņu procesā.
- Pedagoģe informācijas uztveres grūtības risina ar multimodālo pieeju – teksta, attēla, žesta un rakstiska atbalsta kombināciju, kā arī diferencētiem uzdevumiem.
Praktiskie piemēri
- Treneris pielāgojis futbola laukumu ar taktilām robežām un skaņas signāliem vārtos, lai bērni ar redzes traucējumiem varētu spēlēt patstāvīgi.
- Pedagoģe izmanto digitālās stāstu kartes ar subtitriem un zīmju valodu, lai skolēni varētu apgūt vēstures notikumus arī bez verbālas informācijas.
Metodiskie ieteikumi kolēģiem
- Veidot komandas darbu ar atbalsta personālu (speciālais pedagogs, fizioterapeits, logopēds, asistents).
- Izmantot pozitīvu pastiprināšanu un skaidru, paredzamu struktūru stundās.
- Veicināt vienaudžu sadarbību un empātiju, mācot, kā atbalstīt klasesbiedrus ar īpašām vajadzībām.
- Aktīvi izmantot tehnoloģijas informācijas pieejamības uzlabošanai.
Ieteikumi bērnu ģimenēm
- Iesaistīt bērnus ikdienas fiziskajās aktivitātēs un veicināt pašapziņu, uzsverot spējas, nevis traucējumu.
- Apgūt zīmju valodas pamatus un uzturēt ciešu sadarbību ar pedagogiem, lai nodrošinātu vienotu atbalsta sistēmu.
Abu pedagogu darba analīze un salīdzinājums
Abi pedagogi savā darbā īsteno iekļaujošās izglītības principus- vienlīdzīgas iespējas, individuālu pieeju un sadarbību ar speciālistiem.
Kopīgs abiem: individuāla pieeja, atbalsta personāla iesaiste, tehnisko un vizuālo līdzekļu izmantošana, kā arī uzsvars uz motivāciju un emocionālo drošību.
Atšķirīgi: treneris fokusējas uz fizisko drošību un telpisko orientāciju, pedagoģe -uz komunikāciju un valodas pieejamību.
Abi uzsver, ka vislabākie rezultāti sasniedzami, ja mācību vide tiek pielāgota individuāli un ģimene aktīvi iesaistās procesā.
Secinājumi
Iekļaujoša izglītība sportā un mācību procesā ir iespējama tikai tad, ja tiek nodrošināts metodiskais, emocionālais un materiālais atbalsts. Latvijas normatīvie akti paredz skolēniem ar speciālām vajadzībām tiesības uz pielāgotu mācību vidi un individuālu pieeju, un abu intervēto pedagogu pieredze apliecina, ka šāda pieeja praksē sniedz pozitīvus rezultātus.
Šīs intervijas parāda, ka iekļaušana nav tikai tehnisks pielāgojums, bet ir arī vērtību sistēma, kurā katrs skolēns/sportists tiek uztverts kā pilnvērtīgs komandas un sabiedrības loceklis.