Sporta skolotāji man uzdeva jautājumus par speciālo izglītību, iekļaujošo izglītību un individuālā izglītības programmas apguves plāna (IIPAP) nozīmi un nepieciešamību. Tāpēc sagatavoju īsu un saprotamu skaidrojumu.
Speciālā pedagoģija
Speciālā pedagoģija ir pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei (vairāk lasi šeit)
Pētniecības metodes speciālajā pedagoģijā gandrīz neatšķiras no pētniecības metodēm pedagoģijā, bet speciālajā pedagoģijā vidējiem rādītājiem un vispārīgiem mērījumiem nav praktiskas nozīmes. Katrs bērns ir individualitāte, tādēļ pētījumi – gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan izmantojot jauktas pētīšanas metodes – tiek veikti, ņemot vērā to, ka katram bērnam ir savs attīstības temps un īpatnības. Nozīmīgas teorētiskās pētniecības metodes ir zinātniskās literatūras un dokumentu analīze. No empīriskām metodēm nozīmīgākās ir pedagoģiskā novērošana, aptaujas, ko veic, izmantojot anketēšanu un intervēšanu, un gadījumu analīze.
Speciālā izglītība
Speciālā izglītība ir izglītības un atbalsta nodrošināšana izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, pielāgojot mācību procesu un/vai mācību programmu atbilstoši viņu vajadzībām.
Iekļaujošā izglītība
Iekļaujošā izglītība ir izglītības pieeja, kuras mērķis ir nodrošināt izglītības pieejamību un līdzdalību ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa spējām, vajadzībām, veselības stāvokļa vai citām atšķirībām.
Mācību procesa pielāgošana
Mācību procesa pielāgošana ir metodes un pasākumi, ar kuriem mācības tiek organizētas tā, lai katrs izglītojamais varētu mācīties un sasniegt rezultātus.
Pielāgošana var ietvert, piemēram:
- uzdevumu vienkāršošanu vai sadalīšanu pa soļiem;
- laika pagarinājumu;
- atbalsta materiālus (shēmas, attēlus, atgādnes);
- atšķirīgus darba veidus un uzdevumu līmeņus.
Individuālais izglītības programmas apguves plāns (IIPAP)
Individuālais izglītības programmas apguves plāns ir izglītojamā spējām pielāgota izglītības procesa organizēšana, ievērojot viņa pieredzi, prasmes, izziņas procesu īpatnības un veselības stāvokli, kā arī izglītības standartā un mācību priekšmetu programmās izvirzītos sasniedzamos rezultātus.
Individuāla pieeja ir svarīgs nosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai, īpaši tiem bērniem/skolēniem, kuriem vispārpieņemtie attīstības veicināšanas paņēmieni ir izrādījušies neefektīvi.
Mācību procesa diferenciācija
Mācību procesa diferenciācija ir metodiski, didaktiski un organizatoriski pasākumi, ar kuru palīdzību mācības tiek pielāgotas izglītojamo grupas spējām, motivācijai un talantiem.
Diferencējot mācības, skolotājs:
- atsakās no tikai frontāla mācīšanas procesa;
- nepieprasa vienādus sasniedzamos rezultātus vienā un tajā pašā laikā no visiem skolēniem;
- ņem vērā skolēna sagatavotību, intereses un to, kā skolēns vislabāk mācās.
Atbilstoši skolēna mācību vajadzībām skolotājs pielāgo:
- mācību satura grūtības pakāpi un sniegtā atbalsta apjomu;
- procesu, kādā uzdevums tiek veikts;
- produktu -veidu, kā skolēns parāda zināšanas, izpratni vai prasmes;
- mācību vidi -telpas iekārtojumu un organizāciju, lai tā atbalstītu mācīšanos.
Individuālais darbs kompetenču pieejā nozīmē mācību satura pielāgošanu konkrēta skolēna spējām (viens temats visiem, bet atšķirīgi ceļi, temps, atbalsts un uzdevumu līmenis).
Plānu kā pedagoģiskā darba paņēmienu var izmantot arī citos gadījumos, piemēram, apdāvinātiem skolēniem, lai mērķtiecīgi sagatavotu viņus mācību priekšmetu olimpiādēm.
Rakstā paustie viedokļi balstās autores profesionālajā pieredzē un atspoguļo viņas redzējumu par apskatīto tēmu; tie nav uzskatāmi par oficiālām normatīvām vadlīnijām vai citu nozaru speciālistu kompetences aizvietojumu.
Nadija