2026. gada 13. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Sporta akadēmijā norisinājās tematiskā atklātā nodarbība “Iekļaujošais sports. Iespējas, sadarbība un ceļš uz sasniegumiem”, kas pulcēja aptuveni 30 dalībnieku -studējošos, praktizējošos sporta pedagogus, trenerus un sporta organizāciju pārstāvjus.
Šāda veida tematisko atklāto nodarbību organizēju, jo uzskatu, ka iekļaujošas sporta izglītības apguvē būtiski ir sasaistīt teorētiskās zināšanas ar praktisko pieredzi. Man bija svarīgi radīt iespēju dažādu jomu pārstāvjiem satikties, kopīgi iepazīt iekļaujošā sporta iespējas Latvijā, uzzināt par pieejamajām programmām un uzklausīt sportista personīgo pieredzi.
Vēlējos, lai šī nodarbība būtu ne tikai iespēja iegūt jaunas zināšanas, bet arī vieta pieredzes apmaiņai, jautājumiem un jaunu sadarbības kontaktu veidošanai. Manuprāt, tieši šāda sadarbība palīdz veidot iekļaujošāku un pieejamāku sporta vidi. Nodarbības centrā bija pedagogu, treneru, ģimeņu, speciālistu un sporta organizāciju sadarbības nozīme, palīdzot bērniem un jauniešiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem atrast piemērotas fizisko aktivitāšu un sportošanas iespējas.
Pedagoga loma iekļaujošā sporta vidē
Savā lekcijā “Pedagoga loma iekļaujošā sporta vidē. Sadarbība ar vecākiem, speciālistiem un organizācijām” uzsvēru, ka iekļaujoša sporta izglītība nozīmē ne tikai skolēna klātbūtni mācību stundā, bet arī iespēju aktīvi piedalīties, sadarboties ar vienaudžiem, apgūt jaunas prasmes un piedzīvot izdošanos.
Ne vienmēr cilvēka funkcionēšanas ierobežojumi ir galvenais šķērslis sportošanai. Nereti līdzdalību apgrūtina informācijas trūkums, nepieejama vide, nepietiekami pielāgotas aktivitātes, sabiedrības attieksme vai sadarbības trūkums. Tāpēc pedagoga uzdevums ir ne tikai saskatīt grūtības, bet arī meklēt iespējas un risinājumus. Būtiski ir arī apzināties, ka skolēns ne vienmēr zina, kādas sportošanas iespējas viņam ir pieejamas.
Piemēram, bērns ar kājas amputāciju, iespējams, nekad nav apsvēris iespēju spēlēt futbolu, jo nav zinājis, ka pastāv amputantu futbols. Pedagogs, iepazīstinot ar šo sporta veidu, parādot video vai pastāstot par sportistu pieredzi, var palīdzēt atklāt jaunu iespēju. Dažreiz tieši šāda informācija un iedrošinājums ļauj bērnam pirmo reizi aizdomāties: “Varbūt arī es to varu?”. Tikpat nozīmīga ir aktivitāšu pielāgošana mācību stundās, ņemot vērā skolēna individuālās spējas un vajadzības. Atkarībā no situācijas iespējams mainīt uzdevuma sarežģītību, slodzi, inventāru, attālumu, noteikumus vai komunikācijas veidu. Galvenais princips ir pielāgot aktivitāti skolēnam, nevis prasīt, lai skolēns par katru cenu pielāgotos aktivitātei. Šajā procesā būtiska ir sadarbība ar pašu skolēnu, viņa vecākiem un, ja nepieciešams, funkcionālajiem speciālistiem.Pedagogam nav viss jāzina un jāprot pašam. Svarīgi ir atpazīt situācijas, kurās nepieciešams papildu atbalsts, un zināt, pie kā vērsties.
Sociālā atbildība – futbols visiem
Latvijas Futbola federācijas sociālās atbildības un vides ilgtspējas vadītājs Ilvars Koscinkevičs iepazīstināja ar federācijas iniciatīvām un 11 programmām, kas veicina futbola pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Prezentācijā tika aplūkoti speciālo skolu futbola festivāli, Speciālā olimpiāde, Seni Cup, neredzīgo futbols, soļbols un amputantu futbols. Šie projekti parāda, ka futbols var būt pieejams cilvēkiem ar dažādām funkcionēšanas spējām un kļūt par nozīmīgu fizisko aktivitāšu, sociālās mijiedarbības un līdzdalības iespēju. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī pieejamas sporta vides veidošanai. Kā viens no piemēriem tika minēts pielāgots podests Skrīveru stadionā.
Savukārt īpaši spilgts iekļaušanas piemērs bija Latvijas sieviešu kausa izcīņas fināls, kurā Diāna, kura pārvietojas riteņkrēslā, pirms spēles futbola laukumā izpildīja Latvijas valsts himnu. Šis piemērs apliecina, ka iekļaušana sportā nav tikai iespēja pašam trenēties vai piedalīties sacensībās. Tā nozīmē arī iespēju būt redzamam, iesaistīties sporta pasākumos un kļūt par daļu no sporta kopienas. LFF iniciatīvas ir nozīmīgs piemērs tam, kā sporta federācijas var veicināt iekļaujošu vidi un palīdzēt pedagogiem, skolēniem un ģimenēm uzzināt par dažādām sportošanas iespējām.
No sporta un veselības stundām līdz paralimpiskajam sportam
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Liene Apine iepazīstināja dalībniekus ar paralimpiskā sporta attīstības iespējām Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu iesaistei sportā. Viņa stāstīja par Paralimpisko dienu organizēšanu Latvijā, kas palīdz iepazīstināt sabiedrību ar paralimpiskajiem sporta veidiem un veicina interesi par sportošanu. Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar izglītības programmu “I’mPOSSIBLE”, kas veicina izpratni par paralimpisko kustību, tās vērtībām un iekļaušanu izglītības vidē. Liene Apine pievērsās arī sadarbības nozīmei starp sportistiem, treneriem un sporta ārstiem, lai nodrošinātu piemērotu treniņu procesu, izvērtētu sportista veselības stāvokli un veicinātu drošu, mērķtiecīgu sportisko attīstību.
Šī pieredze ļāva studējošajiem un praktizējošajiem pedagogiem labāk izprast, kā dažādas programmas un speciālistu sadarbība var palīdzēt bērniem un jauniešiem atrast savu ceļu sportā. Tika aktualizēts arī jautājums par pāreju no skolas mācību stundām uz regulārām sporta nodarbībām un treniņiem, kā arī par iespējām turpināt sportisko attīstību līdz augstu sasniegumu sportam.
Treniņu process un ceļš līdz paralimpiskajām medaļām
Īpaši personisku pieredzes stāstu sniedza Aigars Apinis, viens no Latvijas titulētākajiem paralimpiskajiem sportistiem, septiņu paralimpisko spēļu dalībnieks un desmit paralimpisko medaļu ieguvējs. Viņš dalījās savā dzīvesstāstā, atklājot, kā nonāca riteņkrēslā, kā sākās viņa sportista gaitas un kā soli pa solim veidojās ceļš līdz pirmajai paralimpiskajai medaļai.
Aigars Apinis stāstīja par treniņu procesu, neatlaidību un sadarbību ar treneri, uzsverot savstarpējas uzticēšanās un kopīga darba nozīmi sportisko mērķu sasniegšanā. Būtiska viņa pieredzes daļa bija arī sadarbība ar atbalstītājiem, jo ceļā uz paralimpiskajām spēlēm nepieciešama ne tikai sportista motivācija un ieguldītais darbs, bet arī finansiāls, organizatorisks un praktisks atbalsts. 2000.gada Sidnejas paralimpiskajās spēlēs Aigars Apinis izcīnīja Latvijas pirmo paralimpisko medaļu, savukārt 2004. gada Atēnu paralimpiskajās spēlēs kļuva par pirmo Latvijas paralimpisko čempionu.
Septiņās paralimpiskajās spēlēs viņš izcīnījis desmit medaļas – četras zelta, trīs sudraba un trīs bronzas. Sportists ir arī vairākkārtējs pasaules čempions un rekordists diska mešanā un lodes grūšanā. Viņa pieredze īpaši spilgti parādīja, ka sportista ceļš līdz augstiem sasniegumiem nav tikai individuāls darbs – tas ir arī ilgstošas sadarbības rezultāts starp sportistu, treneri un atbalstītājiem.
Atklātā nodarbība kā veiksmīgs sadarbības modelis
Tematiskā atklātā nodarbība bija veiksmīgs sadarbības modelis, jo vienuviet pulcēja topošos un praktizējošos sporta skolotājus, trenerus un sporta federāciju pārstāvjus. Pasākumā piedalījās aptuveni 30 dalībnieku, radot iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas, bet arī apmainīties ar praktisko pieredzi, uzdot jautājumus un veidot profesionālus kontaktus. Šāds nodarbības formāts ir īpaši vērtīgs, jo veido saikni starp augstāko izglītību, izglītības iestāžu praktisko darbu un sporta organizāciju darbību. Tas ļauj studējošajiem iepazīt reālus iekļaujošā sporta piemērus, savukārt praktizējošajiem pedagogiem – uzzināt par jaunām iespējām, programmām un sadarbības partneriem.
Sporta organizāciju pārstāvju iesaiste palīdz labāk izprast, kādas iespējas Latvijā jau ir pieejamas un kā pedagogi var palīdzēt bērniem un jauniešiem tās izmantot. Tādējādi pati nodarbība kļuva par praktisku piemēru tās galvenajam vēstījumam – iekļaujoša sporta attīstība ir iespējama, sadarbojoties izglītības iestādēm, pedagogiem, speciālistiem un sporta organizācijām.
No informācijas līdz reālai iespējai sportot
Viens no būtiskākajiem nodarbības vēstījumiem bija nepieciešamība pārvērst zināšanas praktiskā rīcībā. Lai pedagogs varētu palīdzēt skolēnam iesaistīties sportā, viņam ir svarīgi zināt, kur notiek piemērotas nodarbības, kam tās paredzētas un ar ko iespējams sazināties. Nepietiek tikai ieteikt bērnam vai vecākiem meklēt sportošanas iespējas. Daudz vērtīgāk ir sniegt konkrētu informāciju par sporta organizāciju, nodarbībām un kontaktpersonu, pie kuras vērsties.mJa nepieciešams, pedagogs var palīdzēt nodibināt pirmo kontaktu un iedrošināt skolēnu izmēģināt jaunu aktivitāti. Īpaša nozīme ir pirmajai pozitīvajai pieredzei, lai bērns vai jaunietis justos droši, piedzīvotu izdošanos un vēlētos turpināt. Tāpēc pedagoga loma nebeidzas brīdī, kad skolēns pirmo reizi piedalās nodarbībā. Svarīgi ir arī noskaidrot, kā viņam veicās, kas patika, kas sagādāja grūtības un kādu papildu atbalstu būtu nepieciešams nodrošināt.
Mūsu uzdevums nav tikai palīdzēt cilvēkam sākt sportot, bet arī radīt apstākļus, lai viņš vēlētos un varētu turpināt.
Iekļaujošs sports sākas ar cilvēku, kurš pamana un iedrošina
Tematiskā atklātā nodarbība apliecināja, cik nozīmīga ir dažādu jomu speciālistu un organizāciju sadarbība iekļaujošas sporta vides veidošanā. Pedagogs var būt pirmais cilvēks, kurš pamana skolēna spējas un intereses. Vecāki palīdz labāk izprast bērna vajadzības, speciālisti sniedz ieteikumus piemērotiem pielāgojumiem, savukārt treneri un sporta organizācijas piedāvā iespējas iesaistīties sportā ārpus izglītības iestādes. Katram iesaistītajam ir sava loma, taču tikai sadarbojoties iespējams veidot vidi, kurā bērni un jaunieši ar dažādām spējām var atrast sev piemērotas aktivitātes, piedzīvot piederības sajūtu un attīstīt savu potenciālu.
Iekļaujošs sports sākas ar cilvēku, kurš pamana, uzklausa, iedrošina un palīdz atrast iespēju. Viena saruna, viens iedrošinājums un veiksmīga sadarbība var kļūt par sākumu cilvēka sporta ceļam.
Tematiskās atklātās nodarbības organizatore– Nadija Strazdiņa, RSU Sporta akadēmijas Sporta teorijas katedras docētāja, RTU pētniece, Speciālā sporta centra vadītāja, fizioterapeite un bočes trenere.
Vieslektori: Ilvars Koscinkevičs, Latvijas Futbola federācijas sociālās atbildības un vides ilgtspējas vadītājs; Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente; Aigars Apinis, Latvijas paralimpietis, vairākkārtējs paralimpisko spēļu medaļnieks un pasaules čempions.