Metodiskais materiāls sporta skolotājiem
Skolēna ar cerebrālās triekas izraisītiem kustību traucējumiem iekļaušana mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību stundās (SVMS)
Autore: Nadija Strazdiņa
Teorētiskais pamatojums
Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija (ICF)
Skolēna ar kustību traucējumiem dalība sporta aktivitātēs jāskata, izmantojot Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas (ICF) pieeju.
ICF modelis ļauj analizēt:
- ķermeņa funkcijas un struktūras
- aktivitātes
- dalību
- vides faktorus
- personīgos faktorus
Skolēnam ar cerebrālo trieku kustību traucējumi var ietekmēt:
Ķermeņa funkcijas
- muskuļu tonuss
- līdzsvara reakcijas
- koordinācija
Aktivitātes
- skriešana
- lēkšana
- kustību virziena maiņa
Dalība
- piedalīšanās sporta stundās
- piedalīšanās kustību spēlēs ar klasesbiedriem
Pedagoga uzdevums ir pielāgot vidi un aktivitātes, lai mazinātu aktivitātes ierobežojumus un veicinātu skolēna līdzdalību.
Metodiskais piemērs darbam ar skolēnu ar kustību koordinācijas grūtībām
(7 gadus vecs skolēns ar cerebrālās triekas izraisītiem kustību traucējumiem)
Gadījuma apraksts (Ivo, 7 gadi)
Skolēna kustību attīstības raksturojums
Ivo ir septiņus gadus vecs skolēns, kuram novērojami cerebrālās triekas izraisīti kustību traucējumi. Tie ietekmē kustību koordināciju, līdzsvaru un kustību plānošanu.
Skolēns spēj:
- patstāvīgi staigāt
- mainīt ķermeņa pozas
- lēni skriet
- pārvietoties klasē un sporta zālē
Tomēr kustību izpildē novērojamas vairākas grūtības.
Kustībās saglabājas agrākam attīstības posmam raksturīgi kustību modeļi, kā arī ierobežota ķermeņa rotācija.
Skolēns spēj patstāvīgi kāpt pa kāpnēm, taču bieži izmanto margas vai pieaugušā palīdzību.
Papildus novērojams:
- nedroša pārvietošanās pa nelīdzenu virsmu
- grūtības noturēt līdzsvaru stāvot uz vienas kājas
- grūtības izpildīt lēcienus
- nepietiekami attīstīta spēja pārnest ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru
- kustību laikā palielināta roku spriedze stabilitātes nodrošināšanai
Tas liecina par nepilnīgi attīstītām līdzsvara reakcijām.
Novērojamas arī:
- lēnākas līdzsvara reakcijas
- samazināta vispārējā fiziskā izturība.
Galvenās novērotās grūtības
Skolēna kustību attīstību ietekmē vairāki faktori:
- bailes no jaunām kustību aktivitātēm
- samazināta tolerance pret fizisko slodzi (ātrāka noguršana)
- nepietiekami attīstīta ķermeņa izjūta (propriocepcija)
- nepietiekama ķermeņa rotācija kustību laikā
- līdzsvara kontroles grūtības dinamiskās kustībās
Pedagoģiskie ieteikumi kustību attīstības veicināšanai
1. Pārvietošanās zemās pozās
Sporta nodarbībās ieteicams iekļaut pārvietošanos dažādās zemās pozās:
- rāpošana
- pārvietošanās četrrāpus
- pārvietošanās uz ceļiem
- pārvietošanās pa slīpu virsmu
- pārvietošanās cauri tuneļiem
Šādas aktivitātes palīdz attīstīt:
- ķermeņa stabilitāti
- kustību koordināciju
- ķermeņa kontroli
- spēku plecu joslā un ķermeņa centrā
2. Kāpšanas un šķēršļu pārvarēšanas aktivitātes
Sporta stundā ieteicams izmantot vienkāršas šķēršļu joslas.
Piemēram:
- kāpšana uz soliņa
- pārkāpšana pāri konusiem
- līšana zem virves
- pārvietošanās pa līdzsvara līniju
Šīs aktivitātes attīsta:
- koordināciju
- spēku
- kustību plānošanu
- telpisko orientāciju
3. Kustību plānošanas attīstīšana
Skolēnam ieteicams piedāvāt:
- vairākus kustību izpildes variantus
- iespēju izvēlēties kustību veidu
- jaunus kustību uzdevumus rotaļīgā formā
Tas attīsta:
- kustību plānošanu
- problēmu risināšanu
- kustību iniciatīvu
4. Svara pārneses trenēšana
Svarīgi attīstīt spēju pārnest ķermeņa svaru uz vienu kāju.
Ieteicamās aktivitātes:
- piecelšanās no soliņa
- kāpšana pa pakāpieniem
- pārkāpšana pāri šķēršļiem
- stāvēšana uz vienas kājas ar atbalstu
Ja nepieciešams, var izmantot:
- balsta punktus
- sienu
- vingrošanas nūju
5. Fiziskās izturības attīstīšana
Fizisko izturību ieteicams attīstīt pakāpeniski.
Var izmantot:
- kustību rotaļas
- stafetes
- šķēršļu joslas
- pārvietošanās spēles
Svarīgi:
- biežas īsas pauzes
- pakāpeniska slodzes palielināšana
- pozitīva motivācija
6. Ķermeņa rotācijas attīstīšana
Nodarbībās ieteicams iekļaut vingrinājumus, kuros skolēns:
- aizsniedz priekšmetus dažādos virzienos
- veic pagriezienus
- maina kustības virzienu
Praktiski vingrinājumu piemēri
Priekšmeta aizsniegšana
Skolēns sēž uz soliņa un aizsniedz priekšmetus dažādos virzienos.
Attīsta:
- ķermeņa rotāciju
- līdzsvaru
- koordināciju
Pārvietošanās pa līniju
Skolēns pārvietojas pa līniju uz grīdas.
Attīsta:
- līdzsvaru
- koordināciju
- kustību kontroli
Lēciens no neliela paaugstinājuma
Skolēns lec no neliela pakāpiena vai vingrošanas paklāja.
Attīsta:
- spēku
- kustību kontroli
- līdzsvara reakcijas
Šķēršļu josla
Pārvietošanās starp dažādiem šķēršļiem:
- vingrošanas apļiem
- konusiem
- pakāpieniem
- vingrošanas soliņu
Rāpošana zem šķēršļa
Skolēns rāpo zem virves vai vingrošanas sola.
Attīsta:
- ķermeņa stabilitāti
- koordināciju
- kustību kontroli
Aktivitāte – ierobežojums -pielāgojums
| Aktivitāte | Iespējamais ierobežojums | Pedagoģiskais pielāgojums |
| Skriešana | grūtības saglabāt līdzsvaru un kontrolēt kustības virzienu | skriešana lēnā tempā pa marķētu līniju vai starp konusiem |
| Noleciens | nepietiekams kāju spēks, koordinācijas un līdzsvara kontroles grūtības | noleciens no zemāka paaugstinājuma; nepieciešamības gadījumā pedagoga drošinājums |
| Lēciens no vietas | grūtības atspērienā, piezemēšanās kontrolē un līdzsvara saglabāšanā | lēciens uz marķētu vietu nelielā attālumā; nepieciešamības gadījumā pedagoga drošinājums |
| Pārvietošanās šķēršļu joslā | grūtības pārnest ķermeņa svaru un saglabāt līdzsvaru kustībā | samazināts šķēršļu augstums un lielāks attālums starp šķēršļiem |
| Bumbas mešana | kustību koordinācijas grūtības | lielāka un mīkstāka bumba; īsāks mešanas attālums |
| Virziena maiņa | lēnākas līdzsvara reakcijas un grūtības kontrolēt kustību virzienu | kustība zigzagā starp konusiem lēnā tempā |
Ieteikumi sporta skolotājam
Organizējot SVMS skolēnam ar kustību traucējumiem, svarīgi ievērot iekļaujošās izglītības principus un balstīties uz ICF pieeju.
Pedagogam ieteicams:
- pakāpeniski pielāgot fizisko slodzi
- demonstrēt kustību uzdevumus
- novērtēt skolēna individuālo progresu
- nodrošināt pietiekamu laiku uzdevumu izpildei
- strukturēt mācību vidi
Sporta skolotāja praktiskais kontrolsaraksts (“check-list”) darbam ar skolēnu ar kustību traucējumiem
Pirms SVMS
☐ Iepazīstos ar skolēna funkcionālajām iespējām.
☐ Izvērtēju sporta zāles (nodarbības vietas) drošību.
☐ Sagatavoju vienkāršus kustību uzdevumus.
SVMS laikā
☐ Demonstrēju kustību uzdevumus.
☐ Dodu pietiekamu laiku kustību izpildei.
☐ Ja nepieciešams, vienkāršoju uzdevumu.
Drošība
☐ Grīda nav slidena.
☐ Inventārs ir stabils.
☐ Vēroju skolēna noguruma pazīmes.
Atgādne sporta skolotājam
✔ Dod skolēnam vairāk laika kustību izpildei.
✔ Veicini skolēna pašpārliecību.
✔ Pielāgo aktivitāti, nevis izslēdz skolēnu no tās.
✔ Galvenais mērķis ir skolēna līdzdalība un kustību pieredze.
Zināt. Ieraudzīt. Pielāgot. Atbalstīt.
Nadija