Ko jaunie MK noteikumi Nr. 447 nozīmē mācību priekšmetā “Sports un veselība”?
No 2026. gada 1. septembra stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”. Tie aizstāj līdzšinējos MK noteikumus Nr. 556 un precizē kārtību, kādā izglītības iestādēs tiek noteikti, plānoti, īstenoti un izvērtēti izglītojamajam nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrija, jaunie noteikumi pirmo reizi vienuviet nosaka atbalsta pasākumus bērniem ar dažādām speciālajām vajadzībām. Tas palīdzēs skolām organizēt nepieciešamo atbalstu, pedagogiem un atbalsta personālam sniegs skaidrākas vadlīnijas ikdienas darbā, savukārt vecākiem – lielāku skaidrību par to, kā bērna vajadzības tiek izvērtētas un kā tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Viena no būtiskām jaunā regulējuma prasībām ir saistīta ar individuālo izglītības programmas apguves plānu. To izstrādā izglītības iestādes pedagogi, ņemot vērā pedagoģiski medicīniskās komisijas, cita speciālista vai izglītības iestādes atbalsta personāla atzinumu un sadarbojoties ar izglītojamo vai viņa vecākiem. Individuālais plāns jāizstrādā ne vēlāk kā 21 kalendāra dienas laikā pēc atzinuma saņemšanas.
Individuālajā plānā iekļauj skolēnam nepieciešamos atbalsta pasākumus. Vienlaikus izglītības iestāde var paredzēt arī citus pasākumus, kas nepieciešami mācību procesa un vides piekļūstamības nodrošināšanai, kā arī nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla piesaistei.
Svarīgi, ka individuālais plāns nav nemainīgs dokuments. Tā īstenošanu regulāri izvērtē – pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē divas reizes mācību gadā. Ja piemērotie atbalsta pasākumi nepalīdz skolēnam sasniegt individuālajā plānā noteiktos rezultātus, tiek atkārtoti izvērtētas skolēna speciālās vajadzības un aktualizēts gan individuālais plāns, gan tajā noteiktie atbalsta pasākumi.
Bet ko tas nozīmē sporta skolotājam?
Lai gan jaunajos noteikumos mācību priekšmets “Sports un veselība” nav izdalīts atsevišķi, tajos noteiktās prasības attiecas uz izglītības programmas apguvi un mācību procesu kopumā. Tas nozīmē, ka individuālajā plānā noteiktais atbalsts jāņem vērā arī mācību priekšmetā “Sports un veselība”.
Un tieši šeit īpaši svarīgs kļūst princips – viena recepte neder visiem.
Šāds skatījums sasaucas arī ar plašākām pārmaiņām izpratnē par pielāgotajām fiziskajām aktivitātēm. Vēsturiski ilgstoši dominēja medicīniskais skatījums, kurā uzmanības centrā bija cilvēka traucējums un tā koriģēšana vai kompensēšana. Mūsdienu pedagoģiskajā pieejā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta skolēna funkcionēšanai, individuālajām vajadzībām un iespējām piedalīties mācību procesā.
Tas maina arī jautājumu, ko sev uzdod pedagogs. Ne tikai – “Ko skolēns nevar izdarīt?”, bet gan – “Ko mēs varam mainīt mācību procesā, lai skolēns varētu piedalīties?” Tas var nozīmēt aktivitātes, uzdevuma, mācīšanas metodes, inventāra, vides vai nepieciešamā atbalsta pielāgošanu.
Sporta stundā skolēnu vajadzības var izpausties ļoti atšķirīgi. Vienam būs nepieciešamas īsākas un skaidrākas instrukcijas, citam – vairāk laika vai atpūtas paužu, vēl citam – piekļūstama vide, pielāgots inventārs, vizuāls atbalsts vai pedagoga palīga iesaiste.
Tādēļ būtiskākais jautājums nav tikai par to, kāds skolēnam ir traucējums, bet gan – kāds atbalsts viņam nepieciešams, lai viņš varētu piedalīties, mācīties un sasniegt sev atbilstošus mācīšanās rezultātus?
Nadija
Publikācijā paustais atspoguļo autores profesionālo skatījumu un interpretāciju par MK noteikumu Nr. 447 piemērošanu mācību priekšmetā “Sports un veselība”.