Bocce ir sporta veids, kas veicina kustību prieku, socializēšanos un līdzdalību neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai funkcionālajām spējām. Šī spēle ir viegli pielāgojama, un tā sniedz iespēju ikvienam izjust sacensību garu, uzlabot koordināciju un attīstīt sadarbības prasmes.
Šajā materiālā esmu apkopojusi praktiskus ieteikumus un pielāgošanas metodes, kas palīdz treneriem, sporta skolotājiem un speciālistiem veidot iekļaujošu bocce treniņu vidi. Iespējams, ka arī Tev šie ieteikumi noderēs, plānojot nodarbības vai meklējot idejas, kā atbalstīt audzēkņu līdzdalību. Tos vari brīvi pielāgot sava darba specifikai, ņemot vērā grupas sastāvu, vidi un individuālās vajadzības.
Galvenais vadmotīvs ir vienkāršs, bet būtisks: pielāgo aktivitāti audzēknim, nevis audzēkni aktivitātei.
1. Vides pielāgošana
Vides pielāgošana ir laba metode, lai modificētu fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Vide var tikt modificēta, lai to padarītu vairāk pieejamu. Vides pielāgojumi var ietekmēt spēles saturu, noteikumu un tempu.
Faktori, kas jāņem vērā:
- treniņu norises vietas pieejamība;
- treniņu norises vietas uzturēšana;
- vajadzība pēc transporta;
- nepieciešamība pēc rezerves aprīkojuma;
- pieejamo brīvprātīgo skaits.
2. Treniņa process un gatavošanās sacensībām
Treniņa procesā vēlams izmantot dažādu inventāru, lai pilnvērtīgi attīstītu dalībnieka plaukstas satvērienu, roku un kāju spēku, līdzsvaru, koordināciju, orientāciju telpā. Visiem treniņa dalībniekiem ir jābūt iespējai piedalīties sava līmeņa sacensībās. Dalībnieka sociālais stāvoklis vai invaliditāte nevar būt iemesls viņu izslēgšanai no treniņa procesa vai sacensībām.
2.1. Norādījumu modifikācijas
Mutiski norādījumi: mutiskiem norādījumiem jābūt skaidriem, atbilstošiem audzēkņu vecumam un viņu vajadzībām. Pēc uzdevumu izskaidrošanas, noskaidrojiet, vai audzēkņi ir sapratuši tos. Atkārtojiet uzdevumu, ja nepieciešams.
Demostrējums: sekojiet, lai visi audzēkņi var labi redzēt jūs. Atkārtojiet demostrējumu, kad vien nepieciešams.
Fiziskā palīdzība: ja vēlaties palīdzēt audzēknim veikt uzdevumu, pirms tam informējiet viņu par to un pastāstiet, kāda veidā palīdzība tiks sniegta.
2.3. Inventāra modifikācijas treniņa procesam:
- Mešanai izmantojiet dažāda smaguma, izmēra un materiāla priekšmetus.
- Kā mērķi izmantojiet: pallinu, dažādas krāsas apļus, audumu, kastes, tuneli, dažāda izmēra bumbas, ķegļus, koka un plastmasas klučus, krāsainas mīkstas bērnu mantas, utt.
- Izmantojiet balto vai dzelteno krāsu laukuma apzīmēšanai, lai varētu visi labi saskatīt
- Ļaujiet dalībniekiem mešanas laikā sēdēt, stāvēt uz ceļiem vai izmantot palīgierīci
- Piedāvājiet dalībniekiem treniņu nobeiguma daļā spēlēt spēli ar mešanas elementiem
- Izmantojiet krāsainus signālus (piem., zaļa lampiņa – spēle sākas, sarkana lampiņa – spēle beidzas), iepriekš apmācītus žestus vai skaņas signālu, lai informētu viņus par nodarbību sākumu un beigām
2.4. Modifikācijas spēles laikā:
- Pallinas vietā izmantojiet balto konusu vai skaņas signālu, ja dalībnieks ir vājredzīgs vai neredzīgs.
- Izmantojiet žestu, krāsainus karodziņus, ja dalībnieks ir vājdzirdīgs vai nedzirdīgs
- Rene, lai noripinātu bumbu
2.5. Noteikumu un uzdevumu modifikācijas:
- Mainiet izmēģinājumu skaitu
- Atļaujiet izmest vai ripināt bumbas dažādos veidos
- Izveidojiet vienlīdzīgas komandas (divizionēšana)
- Variējiet punktu skaitīšanas sistēmu
- Iepazīstiniet ar papildus punktu sistēmu
2.6. Norādījumu/instrukciju modifikācijas:
- Katras nodarbības sākumā skaidras instrukcijas apvienojiet ar demostrējumu, izmantojiet attēlus (piktogrammas)
- Piesaistiet dalībniekam palīgu / asistnetu
- Pielāgojiet grupas vai komandas lielumu
- Sniedziet tūlītējus mutiskus norādījumus spēles laikā vai pēc katra metiena
- Pēc katras instruktāžas pajautājiet dalībniekam, vai viņš ir sapratis teikto.
2.7. Vides modifikācijas:
- Izmainiet distanci vai laukuma izmēru
- Ļaujiet ripināt bumbas līdz tā atsitas, izmantojot bortus apkārt laukumam
- Nodarbība telpās (ciets vai mīksts grīdas segums) vai āra laukums (nodarbība pludmales smiltīs vai parkā)
- Ierobežojiet traucējošus apstākļus vai novāciet lieko inventāru
3. Pielāgošanas metodes
Iekļaujot audzēkņus aktivitātēs, vispirms ir nepieciešams ievākt informāciju par audzēkni.
3.1. Audzēkņi ar redzes traucējumiem (RT)
Bērni ar RT var tik iedalīti 2 kategorijās: neredzīgi un vājredzīgi vai ar redzes traucējumiem. Bērni var iemācīties kompensēt redzes traucējumu ar citām sensorajām spējām-pieskārienu sajūtām, temperatūras sajūtām, līdzsvara izjūtu, garšu, ožu, dzirdi un „šķēršļu sajūtu”. Neredzīgi bērni var identificēt vietu, kur viņi atrodas, klausotiet savos soļos. Audzēkņi ar RT bieži ir nepietiekoša kustību pieredze, kas var samazināt viņu fiziskās spējas, izraisīt stājas problēmas, veicināt nepareizu gaitu, traucēt līdzsvara attīstību. Viens veids, kā mazināt šīs problēmas ir dalība fiziskās aktivitātes.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Pajautājiet bērnam, cik daudz audzēknis spēj vai nespēj redzēt.
- Iepazīstiniet audzēkni ar nodarbības vietu
- Dariet audzēknim zināmu, kad ienākat vai izejat, kā arī, kur katrs priekšmets atrodas.
- Sekojiet, lai audzēknis neuzskrien bīstamiem šķēršļiem un nemainiet zāles izkārtojumu
- Izvairieties no skaļiem trokšņiem, kas traucē audzēknim dzirdēt.
- Pielāgojiet norādījumus: apvienojiet mutiskus skaidrojumus ar demostrējumu un fizisku palīdzību vai skaidrojumiem braila rakstā.
- Izmantojiet skaņas palīglīdzekļus vai lietojiet spilgtas krāsas norādes vai vestes.
- Piesaistiet palīgā citus audzēkņus.
3.2. Audzēkņi ar dzirdes traucējumiem (DT)
Kad bērni ar DT piedalās sporta nodarbībās, viņiem ir līdzīgas vai līdzvērtīgas fiziskās spējas ar citiem bērniem. Parasti bērniem ar dzirdes problēmām nav kustību traucējumu. Galvenais, kas pedagogam jāņem vērā, ir skaidrojumu un demostrējuma sniegšana. Ņemiet vērā, kādus komunikācijas un saziņas veidus audzēknis izmanto (piemēram, zīmju valodu, lasīšanu no lūpām vai rakstisku informāciju).
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Samaziniet fona trokšņus un sniedziet norādījumus, atrodoties ar seju pret audzēkni, lai atvieglotu redzes uztveri.
- Plaši izmantojiet demonstrējumus un paraugus, lai ilustrētu uzdevumus.
- Regulāri pārliecinieties, vai audzēknis ir sapratis skaidrojumu, un, ja nepieciešams, atkārtojiet to citā formā.
- Izmantojiet skaidrus vizuālos signālus un žestus, kas palīdz orientēties spēles gaitā un treniņa struktūrā.
3.3. Audzēķņi ar cerebrālo paralīzi (CP)
Bērniem ar CP var būt individuāli atšķirīgs funkcionālo spēju līmenis. Tas var būt robežās, kad bērns pats spējīgs staigāt bez vai ar minimālu palīdzību līdz tik ierobežotām spējām, ka bērnam nepieciešama palīdzība. Šo bērnu funkcionālās spējas visvairāk ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas bojājuma līmeņa. Problēmas var sagādāt koordinācijas traucējumi un nepakļāvīga muskuļu kontrole, kas sagādā grūtības veikt sarežģītas, kompleksas kustības. Audzēkņi ar CP ātri nogurst, kas ietekmē viņu kustību kontroli.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Novērtējiet, kurš pārvietošanās veids audzēknim ir vispiemērotākais (piemēram, staigāšana, pārvietošanās ar palīglīdzekli vai sēdus pozīcijā).
- Audzēkņi ar CP parasti ir veiksmīgāki aktivitātēs, kurās izmanto lielās muskuļu grupas, nekā uzdevumos, kas prasa smalkas kustības un precīzu koordināciju.
- Ļaujiet audzēkņiem pašiem atrast ērtāko veidu, kā izpildīt kustību vai uzdevumu, veicinot pašpaļāvību un kustību brīvību.
- Pielāgojiet pozīciju: daudziem audzēkņiem ar CP vieglāk ir izpildīt uzdevumus guļus uz vēdera, uz muguras vai sēdus.
- Iesaistiet pāra palīgus vai komandas biedrus, lai nodrošinātu drošību un atbalstu.
- Izvairieties no pēkšņiem, skaļiem trokšņiem, kas var radīt stresu vai samazināt koncentrēšanās spējas.
- Ja audzēknim ir koordinācijas grūtības, izmantojiet lielas, vieglas un mīkstas bumbas ķeršanai un mazākas – mešanai, lai uzdevumi būtu vieglāk izpildāmi un droši.
3.4. Audzēkņi ar muguras nervu kanālu bojājumiem
Funkcionālo spēju līmenis bērniem ar muguras nervu kanālu bojājumiem ir atkarīgs no bojājuma smaguma pakāpes un līmeņa. Jo augstāks ir bojājums mugurkaulā, jo ierobežotākas ir funkcionālās spējas. Bojājums var būt pilnīgs vai daļējs.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Samazināta fiziskā izturība izraisa ātru nogurumu, tādēļ audzēkņiem nepieciešams vairāk laika, lai sasniegtu līdzvērtīgu fizisko sagatavotības līmeni.
- Audzēkņiem var būt ķermeņa termoregulācijas traucējumi, kā arī asinsspiediena vai pulsa izmaiņas fiziskas slodzes laikā.
- Svarīgi nepārpūlēt un izvairīties no papildus traumām ķermeņa daļās, kurās novērojami kustību traucējumi.
3.5. Audzēkņi ar garīgās attīstības traucējumiem (GAT)
Var būt atšķirīgas funkcionālās spējas. Jo smagāka GAT pakāpe, jo zemāks audzēkņa fizisko spēju līmenis. Bērniem ar GAT bieži ir blakus problēmas. Dauna sindroms ir bieži sastopams garīgās atpalicības iemesls ar tādiem saistītiem blakus simptomiem, kā aptaukošanās, locītavu nestabilitāte, sirds problēmas, redzes vai dzirdes problēmas.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Pārlieku nenoslogot audzēkņus, ja ir zināmas papildus veselības problēmas.
- Līdzsvara un spēka uzdevumi var būt ieteicami, lai samazinātu un uzlabotu locītavu un saišu nestabilitāti.
- Pielāgojiet instrukcijas un norādījumus, samazinot mutiskus skaidrojumus.
- Izmantojiet vizuālus un audiālus palīglīdzekļus.
- Mēģinājuma atkārtojumu skaits ir svarīgs aspekts apgūstot jaunas prasmes.
- Pielāgojiet spēles noteikumus, lai visi audzēkņi būtu veiksmīgi līdzdalībnieki spēlē.
- Izvēlēties aktivitātes, kas ir atbilstošas bērna hronoloģiskajam vecumam.
3.6. Audzēkņi ar AST
Ietekmē bērna spējas uztvert apkārtējo pasauli. Tas var radīt komunikācijas problēmas, uzvedības traucējumus vai sociālās saskarsmes problēmas. Bērniem ar AST bieži ir grūtības iesaistīties grupu vai komandas aktivitātēs komunikācijas un sociālās mijiedarbības īpatnību dēļ. Problemātiskā sazināšanās ar bērnu var būt iemesls viņa ierobežotajām fiziskajām aktivitātēm. Tāpēc funkcionālās spējas ir atkarīgas no bērna iespējām iekļauties un pielāgoties sabiedrībai. Lai nodrošinātu pozitīvu pieredzi bocce treniņos, svarīgi izveidot strukturētu un paredzamu vidi.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Veidojiet nodarbības ar skaidru struktūru un noteiktu secību.
- Izmantojiet vizuālus palīglīdzekļus, kas palīdz orientēties laikā un telpā.
- Sniedziet īsas, vienkāršas un atkārtotas instrukcijas un demonstrējumus.
- Iekļaujiet auzdēkņa intereses aktivitāšu izvēlē, lai veicinātu motivāciju un uzmanības noturēšanu.
3.7. Audzēkņi ar uzmanības deficītu un hiperaktivitātes sindromu (UDHS)
Bērniem ar UDHS ir vērojama uzvedība, kas raksturojas ar ierobežotu uzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti. Šiem bērniem var būt problēmas koncentrēties uzdevumam, viņi ir viegli iztraucējami ar dažādiem blakus faktoriem. Viņiem ir grūtības ilgstoši nosēdēt mierīgi, un viņi var visu laiku sarunāties vai nepiemērotā veidā pārtraukt citu bērna darbību.
Ieteikumi bocce treniņiem:
- Sniedziet īsas, skaidras un konkrētas instrukcijas.
- Norobežojiet uzdevumu zonas, lai katrai aktivitātei būtu savs inventārs un noteikta vieta.
- Samaziniet traucējošos faktorus un blakus kairinājumus, cik tas iespējams.
- Izmantojiet vizuālus palīglīdzekļus (piemēram, laukuma robežu marķējumus), lai palīdzētu orientēties telpā.
- Uzslavējiet un iedrošiniet audzēkņus par katru izdošanos un progresu, pat nelielu.
- Izmantojiet pozitīvu pastiprinājumu– uzslavu par labu uzvedību, pat ja tā ir tikai atbilstoša normai salīdzinājumā ar citiem.
- Nesalīdziniet audzēkņus savā starpā– vērtējiet katra individuālo izaugsmi un sasniegumus.
- Neveiksmes analizējiet individuāli ar audzēkni, palīdzot viņam saprast situāciju un saskatīt uzlabojuma iespējas.