Pamata kustību prasmju apguve ir svarīga bērna patstāvībai ikdienas aktivitātēs. Šīs prasmes ir pamatzināšanu un iemaņu komplekss, uz kura balstās turpmāko fizisko prasmju attīstība. Pielāgotās fiziskās aktivitātes ietver vismaz trīs būtiskas zināšanu jomas -pedagoģiju, kustību fizioloģiju un speciālo vajadzību izpratni, kas kopā nodrošina drošu, efektīvu un iekļaujošu mācību procesu. Viena no šo aktivitāšu centrālajām sastāvdaļām ir bērna fiziskās attīstības izpratne, īpaši līdzsvara un skeleta sistēmas attīstības nozīme.
Kaulu cietība lielā mērā ir atkarīga no organismā esošajām neorganiskajām vielām, īpaši kalcija un fosfora, kas nodrošina skeleta sistēmas izturību, elastību un optimālu attīstību. Vingrinājumi, kuros ietverti lēkšanas, palēcienu un citi dinamiskie elementi, ir būtiski kaulu un saišu sistēmas nostiprināšanai, jo tie rada mehānisko slodzi, kas stimulē kaulu remodelāciju un blīvuma palielināšanos. Tādēļ sporta pedagogiem un treneriem ir būtiski integrēt šāda veida vingrinājumus mācību procesā, īpaši bērniem līdz desmit gadu vecumam, kad notiek intensīva skeleta, muskulatūras un locītavu attīstība.
Sporta pedagogiem mācību procesā jāiekļauj vingrinājumi, kas nodrošina pietiekamu mehānisko slodzi, lai sekmētu veselīgu skeleta sistēmas attīstību un veicinātu bērnu fizisko sagatavotību.
Līdzsvara fizioloģiskais pamats un maņu sistēmu nozīme
Lai bērns spētu pilnvērtīgi piedalīties kustību aktivitātēs, viņam jāprot saprast kustības virzienu, jāspēj novērtēt kustības plūdumu, ritmu un atkārtojumu. Vienlaikus būtiska ir līdzsvara sajūta, jo tā ir pamats jebkurai kustībai, gan pirmajam solim, gan gaitas uzsākšanai, gan drošai pārvietošanai telpā.
Līdzsvara un stājas saglabāšana balstās uz nervu sistēmas koordinētu darbu, kur iesaistītas vairākas maņu sistēmas: propriorecepcija (informācija par ķermeņa daļu stāvokli un kustību. Propriorecepcija ir ķermeņa stāvokļa, līdzsvara un kustību pārmaiņu uztvere. Īpaši receptori muskuļos un locītavās sniedz informāciju par ķermeņa pozīciju telpā. Refleksu loki nodrošina tūlītējas reakcijas, bet signālu apstrāde galvas smadzenēs palīdz veidot un nostiprināt kustību prasmes), vestibulārā sistēma (līdzsvara, gravitācijas un kustības uztvere), redze (orientēšanās telpā un kustību precizitātes kontrole).
Pozas noturēšana ikdienā parasti noris neapzināti, tomēr sarežģītāku kustību veikšana sporta vidē prasa kognitīvās uzmanības pārdali. Jo sarežģītāks ir uzdevums, jo mazāk uzmanības iespējams atvēlēt līdzsvara stabilizācijai.
Ķermeņa stāvoklis
Veicot kustību, ķermeņa daļas ne vien pārvietojas viena attiecībā pret otru, bet, pateicoties muskuļu statiskajam sasprindzinājumam, arī saglabā kustības veikšanai nepieciešamo stabilo savstarpējo izvietojumu.
Iespējamo kustību bagātais klāsts liek tās sistematizēt un noteikt ķermeņa stāvokļus, kas nodrošina kustību racionālu izpildi.
Galvenie momenti, kas nodrošina kustību racionālu izpildi, ir šādi:
- pareizs sākuma stāvoklis pirms kustību sākšanas;
- nepieciešamās pozas (ķermeņa daļu savstarpējā izvietojuma) saglabāšana kustību procesā.
Pareizs sākuma stāvoklis (“aktīvais miers”) prieksnoteikums vingrinājumu sekmīgai izpildei (starta stāvoklis, bāzes stāvoklis u. c.).
Arī nepieciešamā poza nodrošina kustības efektivitāti (slidošanā, riteņbraukšanā u.c.).
Mainot ķermeņa stāvokli kustības procesā, var izmainīt arī balsta reakcijas dinamisko piepūļu virzienus un radīt visizdevīgākos apstākļus kustības izpildei.
Dažos fizisko vingrinājumu veidos pozai un ķermeņa atsevišķu daļu stāvoklim izvirza sevišķas prasības, kas izriet no kustību estētikas. Novērtējot šos vingrinājumus, vērtē ne tikai koordinācijas grūtības, bet arī pozu precizitāti, dabiskumu, u.c. Sevišķi svarīgs ir galvas stāvoklis, jo tas ietekmē kakla toniskos refleksus. Ar nepareizu galvas stāvokli izskaidrojamas daudzas kļūdas, piemēram, tāllēkšanā (Ķīsis, 2002).
Faktori, kas ietekmē bērnu līdzsvaru
Pētījumi (piem., LU, 2021) norāda, ka līdzsvara saglabāšanu ietekmē vairāki fizioloģiski un bioloģiski faktori:
- antropometriskie parametri (auguma garums, svars, ĶMI);
- vecums (straujas augšanas periodos līdzsvars var īslaicīgi pasliktināties);
- dzimums (meitenes parasti uzrāda labākas statiskā un dinamiskā līdzsvara prasmes nekā zēni).
Piemēram, skolēns, kurš maijā mācību gada noslēgumā demonstrē labas līdzsvara prasmes, septembrī, uzsākot jauno mācību gadu, pēc straujas augšanas vasaras laikā var saskarties ar grūtībām izpildīt vingrinājumus uz mobilām virsmām, kuras iepriekš nesagādāja grūtības.
LU (2021) pētījumā secināts, ka vispārējā fiziskā sagatavotība neietekmē līdzsvara spējas, taču starp līdzsvaru un ĶMI, dzimumu un auguma garumu pastāv būtiska sakarība.
Līdzsvara grūtības skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem
Līdzsvara saglabāšanu ievērojami ietekmē skolēnu funkcionālie traucējumi. Dinamiskā sporta vidē skolēnam ir jāspēj novērtēt kustības drošība, pareizi uztvert signālus par to, kad un uz kurieni skriet, lekt vai mainīt kustības virzienu. Tas ir īpaši svarīgi skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, ar dzirdes traucējumiem, kuri var nepamanīt verbālus norādījumus un kuriem nepieciešams vizuāls atbalsts vai alternatīvi signāli.
Ne mazāk svarīga ir spēja manipulēt ar sporta objektiem (bumbu, vingrošanas apli, vingrošanas nūju), kas attīsta roku-acu koordināciju, telpisko uztveri un kustību precizitāti.
Piemēri:
- skolēniem ar redzes traucējumiem līdzsvara saglabāšana ir apgrūtināta, jo tiek traucēta orientēšanās telpā un kustību drošības novērtēšana;
- skolēniem ar dzirdes traucējumiem bieži ir vājāka vestibulārā funkcija, kas ietekmē vertikālās pozas stabilitāti un kustību koordināciju;
- skolēniem ar kustību attīstības aizturi var būt nepietiekamas propriocepcijas spējas un muskuļu tonusa disbalanss;
- skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem nereti novērojama kustību prasmju nepietiekamība, kas izpaužas kā traucēta motorā koordinācija, vāja izpratne par apkārtējo vidi un trūkumi gan lielo, gan sīko motoriku izpildē.
- skolēniem ar UDHS līdzsvara noturēšanu apgrūtina impulsivitāte, uzmanības deficīts un grūtības fokusēties uz kustību kvalitāti.
Šie aspekti uzsver nepieciešamību piemērot modificētus uzdevumus, nodrošināt vizuālas instrukcijas un izvēlēties drošu, strukturētu vidi.
Līdzsvara attīstīšanas nozīme skolas vecumā
Skolas vecums ir īpaši piemērots līdzsvara spēju attīstīšanai, jo šajā posmā notiek intensīva motoro un kognitīvo prasmju attīstība. Līdzsvara vingrinājumi veicina koordināciju, sensomotorās prasmes, spēju efektīvi piedalīties sporta aktivitātēs. Regulārs darbs pie līdzsvara treniņiem rada pamatu citu kustību prasmju (skriešana, mešana, lēkšana, manipulācija ar objektiem) sekmīgai apguvei.
Pedagoga loma drošu un attīstošu sporta aktivitāšu organizēšanā
Sporta aktivitāšu organizēšanā pedagogiem jāņem vērā skolēna fizioloģiskā attīstības pakāpe, kognitīvās spējas, esošās zināšanas, funkcionālie ierobežojumi, individuālās vajadzības, maņu sistēmu attīstības īpatnības.
Pedagogam jāspēj izvērtēt uzdevuma sarežģītība, kustības drošība un signālu saprotamība (īpaši skolēniem ar dzirdes vai uztveres traucējumiem), kā arī jānodrošina alternatīvas instrukcijas – vizuālas, taktilas vai demonstrējuma veidā.
Iekļaujoša un diferencēta pieeja ļauj veidot sporta izglītības procesu, kas atbilst katra skolēna attīstības posmam un spējām, vienlaikus nodrošinot drošību un kustību kvalitāti.
Sporta pedagoga vai trenera uzdevums ir “atrast” katru skolēnu tajā attīstības posmā, kurā viņš konkrētajā brīdī atrodas, un no šīs vietas sākt individuālu darbu ar viņu.
Zināt. Ieraudzīt. Pielāgot. Atbalstīt.
Nadija, 2025