Motorās kontroles (MK) teorija. MK elementi un līmeņi, to attīstība

MK cilvēkam attīstās cefalo-kaudālā virzienā, no proksimālām daļām uz distālām.

MK ietver cilvēka pozas un kustību kontroli.

„Cilvēka mērķis ir noturēties vertikāla stāvoklī un izpildīt ikdienas aktivitātes” (Bobath)

MK līmeņi

I Mobilitāte – cilvēka spēja kustēties, veikt kustību aktīvi& pasīvi.

Neapzinātā mobilitāte – kustības, kas nav gribai pakļautas, bet ir spontāni radītas, ģenerētas NS-ā. Raksturīgas bērniem līdz 3 m.v. Tās ir arī tās kustības, kuras bērns veic līdz piedzimšanai.

Apzinātā mobilitāte – nepieciešamais un iespejamais kustību apjoms (KA) noteiktas pozas ieņemšanai un noteiktas kustības veikšanai, un motoro vienību spēja izraisīt šīs kustības.

Mobilitātes deficīts var rasties pie:

  • dažādu veidu audu bojājuma: cieto audu, mīksto audu
    • ↓-ta  mm. tonusa = hipotonijas
    • mm. tonusa disbalansa

II Stabilitāte – spēja noturēt pozu, lai nodrošinātu citu ķermeņa daļu darbu (noturēšana, fiksēšana).

Toniskā noturēšana – ķermeņa daļas noturēšana pret gravitāciju vai manuālu rezistenci. Tā attīstās un notiek stabilitātes attīstības pašā sākumā – zīdaiņa vecumā, piem., galviņas pacelšana un fiksēšana – stabilitātes attīstības pats sākumposms. Noturēšana notiek dziļajos un posturālajos kakla un muguras augšējās daļas ekstenzoros. Toniska noturēšana vērojama arī pieaugušam cilvēkam.

Kokontrakcija – vienlaicīga kontrakcija visās muskuļu grupās, kas atrodas apkārt locītavai – agonistos, antagonistos, sinerģistos, lai nodrošinātu stabilitāti. Visbiežāk kokontrakcijas nepieciešamas svaru nesošā pozīcijā (virs attiec. locītavas ir vēl citas ķermeņa daļas, kuru smagumu vajag noturēt)

Kokontrakcijas nepieciešamas, lai

  • noturētu svaru nesošu pozīciju
    • noturētu simetrisku ķermeņa pozīciju, jeb lai saglabātu ķermeņa simetriskumu – noturēšana uz viduslīnijas.

Pasīvā stabilitāte – to nodrošina nekontraktilās struktūras: kaulu atbilstošās locītavu v., locītavu v., loc. kapsulas, negatīvais atmosfēras spiediens, saites un pārējās struktūras, fascijas, āda, zemāda. Ja tiek traumētas saites vai citas struktūras, locītavas pasīvi paliek nestabilākas.

Aktīvā stabilitāte – to nodrošina muskuļu kontrakcijas, un tā ir izometriska kontrakcija. Lai roka varētu kustēties, ir jābūt kokontrakcijai apkārt plecu locītavai.

III Kontrolētā mobilitāte – spēja kustēties pozā jeb spēja pārnest svaru.

Lai būtu KM līmenis – distālais svaru nesošais segments ir fiksēts. Proksimālie kustas pāri fiksētajiem distāliem segmentiem. Šūpojoties veidojas dinamiska stabilitāte.

 

Statiski dinamiskais līdzsvars (SDL) – starpstadija starp KM un stabilitāti. tiek atcelts = atbrīvots 1 no svaru nesošiem segmentiem (īss brīdis)

  • dinamiskā daļa – veic kustību
  • statiskā daļa – nodrošina pozas stabilitāti

IV Prasme – augstākais motorās attīstības līmenis – prasme jeb kvalitatīvas kustības.

Ekstremitātes dist. daļa ir brīva telpā, lai varētu izdarīt mērķtiecīgu kustību. Pēdas un plaukstas ir stabili mobilas, kamēr ķermeņa prox muskulatūra ir dinamiski stabila, lai vadītu ekstremitāti kustībā. Prox muskuļi maina savu garumu ik pa brīdim dinamiski piefiksējot.

Prasmes veidi

  • manipulācija apkartējā vidē – vairāk augšējai ekstremitātei piemītošs, pārsvarā ar šo saprot cilvēka spēju veikt pašapkalpošanos, ikdienas aktivitātes. Pie manipulācijām ir augsti izteikta vajadzība pēc plecu joslas un rumpja stabilitātes.
  • lokomocija – vairāk apakšējām ekstrem. piemītošs. Pārvietošanās telpā ar savu muskuļu spēku, savu enerģiju.

Koordinācija – CNS nodrošināta kvalitatīva muskuļu kopdarbība, kad pretējās muskuļu grupas darbojas saskaņoti, vai nu antagonisti pieļauj agonistu kustību, netraucē to; vai šie muskuļi darbojas ar vajadzīgo spēku – sasprindzinoties kokontrakcijas režīmā.

Nekoordinētās kustības izraisa

  • CNS bojājums
  • Muskuļu bojājums

Stāvokļa reakcijas – veids kā noturēt pozu nekustīgu

  1. iztaisnošanās reakcija – to nodrošina muskulatūra, stabilitāte (aktīva, pasīva). Šī  reakcija mūs orientē telpā. Iztaisnošanās reakcija notiek ar vizuālo kontroli un ar vestibulāro aparātu.
  2. līdzsvara reakcija – palīdz noturēt konkrēto pozīciju. Muskulatūra reaģē uz  gravitācijas centra projekcijas vietu – atgriež  ķermeni pozā.
  3. aizsarg reakcijas – pārsvarā ekstenzijas kustības un tās tiek izmantotas atkarībā no ķermeņa pozas. Aizsarg reakcijas ieslēdzas, ja iestājas nestabils  ķermeņa stāvoklis. Piem., skrienot uz priekšu – ekstenzija, lai bremzētu kustību, ja pārvietošanās ātrums ir pārāk liels

Stāvokļa reakcijas

  • labirinta iztaisnošanās reakcija
  • optiskā iztaisnošanās reakcija
  • ķermeņa reakcija, kas saistīta ar N receptoru darbību
  • 1-as ķermeņa daļas reakcija pret otras ķermeņa daļas kustību (rotācija)

Posturālā kontrole jeb N pozas noturēšanas mehānisms

I Nepieciešams N m-ūras tonuss – tonusam jābūt pietiekami lielam, lai pārvarētu gravitācijas spēku, un pietiekami zemam, lai pozā varētu veikt kustību.

Tas atkarīgs no

  • neirāliem faktoriem – gan CNS, gan PNS
  • muskuļu fizioloģiskās īpašības – visko-elastīgās īpašības

II Reciprokās inervācijas līmeņi

III Kustību paternu, kas piemīt cilvēkam, daudzveidība

CNS ir atgriezeniskās saites (AS), kas nodrošina N kustības veidošanos (stereotipu veidošanos)

  • atpakaļ ejošā AS – bērniem (pirmā). Ja cilvēks izdara kādu kustību, tad sensorā inervācija to ieraksta atmiņā. Nākamreiz kustība izdodas labāk.
  • uz priekšu ejošā AS – vairāk pieaugušiem cilvēkiem. Darbība nekad iepriekš nav veikta, bet ir uzkrāta informācija, gūta pieredze ar līdzīgām darbībām, ko cilvēks veicis.