Skolēna ar kustību traucējumiem iekļaušana sporta un veselības stundās

Screenshot

Metodiskais materiāls sporta skolotājiem

Skolēna ar cerebrālās triekas izraisītiem kustību traucējumiem iekļaušana mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību stundās (SVMS)

Autore: Nadija Strazdiņa

Teorētiskais pamatojums

Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija (ICF)

Skolēna ar kustību traucējumiem dalība sporta aktivitātēs jāskata, izmantojot Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas (ICF) pieeju.

ICF modelis ļauj analizēt:

  • ķermeņa funkcijas un struktūras
  • aktivitātes
  • dalību
  • vides faktorus
  • personīgos faktorus

Skolēnam ar cerebrālo trieku kustību traucējumi var ietekmēt:

Ķermeņa funkcijas

  • muskuļu tonuss
  • līdzsvara reakcijas
  • koordinācija

Aktivitātes

  • skriešana
  • lēkšana
  • kustību virziena maiņa

Dalība

  • piedalīšanās sporta stundās
  • piedalīšanās kustību spēlēs ar klasesbiedriem

Pedagoga uzdevums ir pielāgot vidi un aktivitātes, lai mazinātu aktivitātes ierobežojumus un veicinātu skolēna līdzdalību.

Metodiskais piemērs darbam ar skolēnu ar kustību koordinācijas grūtībām

(7 gadus vecs skolēns ar cerebrālās triekas izraisītiem kustību traucējumiem)

Gadījuma apraksts (Ivo, 7 gadi)

Skolēna kustību attīstības raksturojums

Ivo ir septiņus gadus vecs skolēns, kuram novērojami cerebrālās triekas izraisīti kustību traucējumi. Tie ietekmē kustību koordināciju, līdzsvaru un kustību plānošanu.

Skolēns spēj:

  • patstāvīgi staigāt
  • mainīt ķermeņa pozas
  • lēni skriet
  • pārvietoties klasē un sporta zālē

Tomēr kustību izpildē novērojamas vairākas grūtības.

Kustībās saglabājas agrākam attīstības posmam raksturīgi kustību modeļi, kā arī ierobežota ķermeņa rotācija.

Skolēns spēj patstāvīgi kāpt pa kāpnēm, taču bieži izmanto margas vai pieaugušā palīdzību.

Papildus novērojams:

  • nedroša pārvietošanās pa nelīdzenu virsmu
  • grūtības noturēt līdzsvaru stāvot uz vienas kājas
  • grūtības izpildīt lēcienus
  • nepietiekami attīstīta spēja pārnest ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru
  • kustību laikā palielināta roku spriedze stabilitātes nodrošināšanai

Tas liecina par nepilnīgi attīstītām līdzsvara reakcijām.

Novērojamas arī:

  • lēnākas līdzsvara reakcijas
  • samazināta vispārējā fiziskā izturība.

Galvenās novērotās grūtības

Skolēna kustību attīstību ietekmē vairāki faktori:

  • bailes no jaunām kustību aktivitātēm
  • samazināta tolerance pret fizisko slodzi (ātrāka noguršana)
  • nepietiekami attīstīta ķermeņa izjūta (propriocepcija)
  • nepietiekama ķermeņa rotācija kustību laikā
  • līdzsvara kontroles grūtības dinamiskās kustībās

Pedagoģiskie ieteikumi kustību attīstības veicināšanai

1. Pārvietošanās zemās pozās

Sporta nodarbībās ieteicams iekļaut pārvietošanos dažādās zemās pozās:

  • rāpošana
  • pārvietošanās četrrāpus
  • pārvietošanās uz ceļiem
  • pārvietošanās pa slīpu virsmu
  • pārvietošanās cauri tuneļiem

Šādas aktivitātes palīdz attīstīt:

  • ķermeņa stabilitāti
  • kustību koordināciju
  • ķermeņa kontroli
  • spēku plecu joslā un ķermeņa centrā

2. Kāpšanas un šķēršļu pārvarēšanas aktivitātes

Sporta stundā ieteicams izmantot vienkāršas šķēršļu joslas.

Piemēram:

  • kāpšana uz soliņa
  • pārkāpšana pāri konusiem
  • līšana zem virves
  • pārvietošanās pa līdzsvara līniju

Šīs aktivitātes attīsta:

  • koordināciju
  • spēku
  • kustību plānošanu
  • telpisko orientāciju

3. Kustību plānošanas attīstīšana

Skolēnam ieteicams piedāvāt:

  • vairākus kustību izpildes variantus
  • iespēju izvēlēties kustību veidu
  • jaunus kustību uzdevumus rotaļīgā formā

Tas attīsta:

  • kustību plānošanu
  • problēmu risināšanu
  • kustību iniciatīvu

4. Svara pārneses trenēšana

Svarīgi attīstīt spēju pārnest ķermeņa svaru uz vienu kāju.

Ieteicamās aktivitātes:

  • piecelšanās no soliņa
  • kāpšana pa pakāpieniem
  • pārkāpšana pāri šķēršļiem
  • stāvēšana uz vienas kājas ar atbalstu

Ja nepieciešams, var izmantot:

  • balsta punktus
  • sienu
  • vingrošanas nūju

5. Fiziskās izturības attīstīšana

Fizisko izturību ieteicams attīstīt pakāpeniski.

Var izmantot:

  • kustību rotaļas
  • stafetes
  • šķēršļu joslas
  • pārvietošanās spēles

Svarīgi:

  • biežas īsas pauzes
  • pakāpeniska slodzes palielināšana
  • pozitīva motivācija

6. Ķermeņa rotācijas attīstīšana

Nodarbībās ieteicams iekļaut vingrinājumus, kuros skolēns:

  • aizsniedz priekšmetus dažādos virzienos
  • veic pagriezienus
  • maina kustības virzienu

Praktiski vingrinājumu piemēri

Priekšmeta aizsniegšana

Skolēns sēž uz soliņa un aizsniedz priekšmetus dažādos virzienos.

Attīsta:

  • ķermeņa rotāciju
  • līdzsvaru
  • koordināciju

Pārvietošanās pa līniju

Skolēns pārvietojas pa līniju uz grīdas.

Attīsta:

  • līdzsvaru
  • koordināciju
  • kustību kontroli

Lēciens no neliela paaugstinājuma

Skolēns lec no neliela pakāpiena vai vingrošanas paklāja.

Attīsta:

  • spēku
  • kustību kontroli
  • līdzsvara reakcijas

Šķēršļu josla

Pārvietošanās starp dažādiem šķēršļiem:

  • vingrošanas apļiem
  • konusiem
  • pakāpieniem
  • vingrošanas soliņu

Rāpošana zem šķēršļa

Skolēns rāpo zem virves vai vingrošanas sola.

Attīsta:

  • ķermeņa stabilitāti
  • koordināciju
  • kustību kontroli

Aktivitāte – ierobežojums -pielāgojums

AktivitāteIespējamais ierobežojumsPedagoģiskais pielāgojums
Skriešanagrūtības saglabāt līdzsvaru un kontrolēt kustības virzienuskriešana lēnā tempā pa marķētu līniju vai starp konusiem
Noleciensnepietiekams kāju spēks, koordinācijas un līdzsvara kontroles grūtībasnoleciens no zemāka paaugstinājuma; nepieciešamības gadījumā pedagoga drošinājums
Lēciens no vietasgrūtības atspērienā, piezemēšanās kontrolē un līdzsvara saglabāšanālēciens uz marķētu vietu nelielā attālumā; nepieciešamības gadījumā pedagoga drošinājums
Pārvietošanās šķēršļu joslāgrūtības pārnest ķermeņa svaru un saglabāt līdzsvaru kustībāsamazināts šķēršļu augstums un lielāks attālums starp šķēršļiem
Bumbas mešanakustību koordinācijas grūtībaslielāka un mīkstāka bumba; īsāks mešanas attālums
Virziena maiņalēnākas līdzsvara reakcijas un grūtības kontrolēt kustību virzienukustība zigzagā starp konusiem lēnā tempā

Ieteikumi sporta skolotājam

Organizējot SVMS skolēnam ar kustību traucējumiem, svarīgi ievērot iekļaujošās izglītības principus un balstīties uz ICF pieeju.

Pedagogam ieteicams:

  • pakāpeniski pielāgot fizisko slodzi
  • demonstrēt kustību uzdevumus
  • novērtēt skolēna individuālo progresu
  • nodrošināt pietiekamu laiku uzdevumu izpildei
  • strukturēt mācību vidi

Sporta skolotāja praktiskais kontrolsaraksts (“check-list”) darbam ar skolēnu ar kustību traucējumiem

Pirms SVMS

☐ Iepazīstos ar skolēna funkcionālajām iespējām.
☐ Izvērtēju sporta zāles (nodarbības vietas) drošību.
☐ Sagatavoju vienkāršus kustību uzdevumus.

SVMS laikā

☐ Demonstrēju kustību uzdevumus.
☐ Dodu pietiekamu laiku kustību izpildei.
☐ Ja nepieciešams, vienkāršoju uzdevumu.

Drošība

☐ Grīda nav slidena.
☐ Inventārs ir stabils.
☐ Vēroju skolēna noguruma pazīmes.

Atgādne sporta skolotājam

 Dod skolēnam vairāk laika kustību izpildei.
Veicini skolēna pašpārliecību.
Pielāgo aktivitāti, nevis izslēdz skolēnu no tās.
Galvenais mērķis ir skolēna līdzdalība un kustību pieredze.

Screenshot
Screenshot
Screenshot
Screenshot

Zināt. Ieraudzīt. Pielāgot. Atbalstīt.

Nadija