No 9. – 11. oktobrim Starptautiskās arhitektūras dienu ietvaros konferences dalībnieki secināja, ka Kuldīga ir gatava graut robežas, atteikties no formāliem risinājumiem un meklēt ārpus rāmju risinājumus, lai ikviens gadsimtu senajā pilsētā justos kā mājās.
Trīs dienu garumā Kuldīgā norisinājās zinātniski praktiska konference „Sabiedrībai pieejamas vides veidošana pilsētu vēsturiskajos centros”, kuras ietvaros plašs ekspertu loks un cilvēki ar invaliditāti strādāja, lai ieteiktu risinājumus Kuldīgai vides pieejamības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumos. Notika arī arhitektu un dizaina studentu plenērs par vides pieejamības risinājumu nodrošināšanu vēsturiskās ēkās, kā arī Kuldīgas vēsturiskās vides testēšana un secinājumu formulēšana.
Balstoties uz redzēto ārpus dzimtenes robežām, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sabiedrības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča diskusiju laikā atzina, ka „Kuldīgai vajadzētu nopietni apdomāt, kā iziet Eiropā ar savu paraugu, jo labo praksi no Kuldīgas drīzāk varētu vest uz Eiropu, nevis otrādāk”. Vides pieejamības jautājumos Kuldīga nav iesācēja. Tā jau ir spērusi soļus pretim mērķim, kas jau tika aizrunāts šī gada maija diskusijā un vides testēšanā.
Arī Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības Valdes priekšsēdētājs pēc viesošanās senajā pilsētā pozitīvi secināja, ka „ja objekts ir pieejams cilvēkiem ar invaliditāti, viņš būs pieejams visiem cilvēkiem, tostarp tūristiem. Kuldīga var kļūt par vienu no Latvijas paraugiem, kā padarīt pieejamu kultūrvēsturisko mantojumu. Nevis pateikt „nevar”, „jāsaglabā”, „uzliekam zīmīti – aizliegts pārvietoties cilvēkiem ar invaliditāti”. Kuldīga ir atvērta visai sabiedrībai, jādomā vēl par ēku un ielu pieejamību”.
Pamats zem kājām viennozīmīgi bija viens no diskusijas būtiskākajiem apspriedes punktiem, jo patstāvīga pārvietošanās ir nosacījums cilvēka autonomijai. Biedrības „Tu vari” pārstāvis Igors Serdjukovs dzīvo Kuldīgā un pārvietojas ratiņkrēslā. Viņš vērš uzmanību patiesai problēmai cilvēkam ar kustību traucējumiem: „Nepieciešams, lai trotuāra bortakmenis būtu ne vairāk, kā 2 cm augsts, lai pilsētā varētu brīvi pārvietoties. Ja tas netiek ievērots, tad cilvēkam ratiņkrēslā nereti jābrauc līdz kādai izbrauktuvei vai ielas galam, kur nav šis pacēlums.” Arī saimniecības „Zāģeri” vadītājs Aldis Kociņš, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, piekrīt, ka: „pa kalniem un lejām pārvietoties nav viegli, rokās jābūt spēkam. Bet ko darīt ne tik spēcīgam iedzīvotājam?”
Arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības loceklis, Visvaldis Sarma vērš uzmanību uz izdevušos risinājumu – koka pandusu, pie senas koka mājas, vecpilsētas sirdī. „Tas ir ārkārtīgi labs piemērs. Visam, kas tiek darīts, ir jābūt skaidram un saprotamam. Tas nozīmē, ka uzbrauktuvei ir jābūt uzbrauktuvei, tai nevajadzētu „tēlot guļošu lāci”. Arī pacēlājam būtu jābūt pacēlājam. Vēsturiskajā pilsētvidē šiem risinājumiem jābūt saprotamiem un atpazīstamiem, tad tie būs gan arhitektoniski, gan funkcionāli jēdzīgi. Jebkuram pasūtījumam, kuru veic pilsētas administrācija un tiek apmaksāts no pilsētas budžeta, būtu jāiesaista konsultants no vides cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Un jebkurā birojā kas nodarbojas ar vides pieejamības jautājumiem, ielu projektēšanu, ielu rekonstrukciju, jāatrodas cilvēkam ratiņkrēslā,” skaidro V.Sarma. Kuldīgā jau vairākus gadus publisko ēku un ārtelpas vides pieejamības risinājumi tiek skaņoti ar biedrību „Tu vari” speciālistiem.
Par redzēto Kuldīgā atzinīgi izsakās arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas politikas daļas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine: „Katra iela jāskatās individuāli, risinājumiem jābūt augstas kvalitātes, mums ir jāiziet vidē, nevis jāmeklē risinājumi birojā. Mēs cīnāmies par vēsturiskās pilsētvides saglabāšanu kas ir ļoti nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma daļa”.
Piedaloties plašam ekspertu un cilvēku ar invaliditāti lokam, tika definētas galvenās atziņas, kas formulētas pēc tam Kuldīgas deklarācijā par vides pieejamību visiem:
– Izveidot pilsētas vides pieejamības plānu, kā skaidru mērķu formulējumu, uz kuriem tiekties, un kā uzstādījumu cilvēkiem, kas vēlētos pilsētā veidot biznesu u.c.
– Izveidot pielikumu pilsētas attīstības plānam, kurā tiktu iekļautas idejas par vides attīstību un pieejamu vidi.
– Izvairīties no formāliem risinājumiem (piemēram, panduss ar slidenām flīzēm), kā arī vides pieejamības risinājumus veidot no videi raksturīgiem materiāliem, piemēram, koks, akmens utml.
– Runājot par vides pieejamību, atcerēties arī par pakalpojumu un informācijas pieejamību.
– Attīstīt inovatīvus risinājumus (pateicoties jaunākajām tehnoloģijām), lai vairāk informētu cilvēkus ar īpašām vajadzībām par pieejamu vai nepieejamu vidi pilsētā.
– Izveidot vienotu sistēmu Kuldīgas pilsētai ceļazīmju, krustojumu, nobrauktuvju u.c. risinājumiem.
Fotogrāfijas šeit
Fillma šeit
Informāciju sagatavoja AIVIJA BĀRDA, biedrības „Baltijas arhitektūras centrs Latvija” prezidente www.archbaltic.lv, www.esredzu.lv