Mobings — darbinieku īstenots psiholoģiskais terors pret kolēģi. Bosings — darba devēja īstenots psiholoģiskais terors pret padotajiem.
Kas tad īsti ir šie no Rietumu darba tirgus pārceļojušie jēdzieni? Vācu zinātniece Konstance Halta uzskata, ka mobings ir pret kādu cilvēku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka viņš pamet darbu vai nesaņemtu solīto paaugstinājumu.
Lai cik arī būtu dīvaini, bieži mobinga upuri ir tieši spēcīgākie darbinieki — spilgtas, radošas personības, kas rada draudus jeb konkurenci kolēģiem (vai pat vadītājam). Viens no galvenajiem mobinga cēloņiem ir drakoniskā konkurence un tās izraisītais stress. Otrs — cilvēks ir pārāk atšķirīgs no pārējiem ar savām personības iezīmēm, uzskatiem, vērtībām. Viņš neatbilst organizācijas, uzņēmuma standartkultūrai. Upuris parasti neinteresējas par tenkām, neiesaistās baumošanā, nerunā žargonā, ģērbjas neierasti esošajai videi.
Vācijas zinātnieki ir apkopojuši informāciju, ar kādām kaitēm sirgst cilvēki, kuri cieš no psiholoģiskā terora darbā.
Slimību TOP 5:
- kuņģa čūla;
- psihiskās slimības (to skaitā smaga depresija);
- asinsspiediena svārstības;
- infarkts;
- muskuļu krampji.
Kā pierādīt?
Diemžēl mobinga gadījumos pierādījumu puse ir tā problemātiskākā… Ja cilvēku apvaino citu kolēģu klātbūtnē, tas, protams, ir pierādāms. Te nu atliek tikai cīnīties par savām tiesībām.
Cilvēktiesību biroja, kā arī Valsts darba inspekcijas pārstāvji bieži stāsta: cilvēki atnāk pie viņiem, izstāsta savu situāciju, pakonsultējas — un viss. Uz tiesu iet viņi negrib, jo baidās zaudēt darbu.
Ja mobings notiek vēstuļu formā, e-pastā, tad upuris var krāt pierādījumus, bet pēc tam tos vērst tiesā pret pāridarītājiem. Tiesa var piespriest publisku atvainošanos (ja upuris pieprasa) un morālo kompensāciju.
Likums
Latvijas likumdošanā par psiholoģiskā terora sekām nekas nav teikts. Tai pašā laikā minētā personāla speciāliste iesaka vērsties pie jurista un meklēt likumos. Viņa ir atradusi pantus, kas derēs mobinga un bosinga upuriem.
28. pants Darba likuma otrajā daļā vēsta: viens no darba devēja pienākumiem, ko tas uzņemas kopā ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Satversmes 94. pants — aizstāv personas tiesības uz neaizskaramību. Ja priekšnieki vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu, tiek pārkāpta personas neaizskaramība.
Jēdziens «mobings» pēdējā laikā bieži sastopams žurnālu un avīžu virsrakstos, par to tiek rīkotas konferences un semināri. Kas ir mobings jeb sociālpsiholoģiskais terors darbavietā? To būtu vērts zināt katram strādājošam cilvēkam, uzņēmuma vai personāla vadītājam, jebkuram, kas kaut kādā veidā ir saistīts ar darba pasauli, lai to atpazītu un meklētu veidus, kā cīnīties ar to, kas «grauž» uzņēmumu un darbinieku savstarpējās attiecības.
{jcomments on}