Fiziskā aktivitāte nepieciešama visiem skolēniem neatkarīgi no viņu vecuma, fiziskās sagatavotības un veselības stāvokļa. Bērniem un jauniešiem ar veselības traucējumiem fizisko aktivitāšu mērķis ir uzlabot veselības stāvokli, kas saistīts ar slimību, optimizēt organisma funkcijas, uzlabot pašsajūtu.
Regulāra fiziskā aktivitāte ir ļoti svarīga un nepieciešama, lai nodrošinātu normālu asinsrites un elpošanas sistēmas darbību, muskuļu spēku, lokanību, locītavu darbību, kā arī palēninātu funkciju pasliktināšanos, kas var būt saistīta ar konkrēto slimību.
Fiziskās aktivitātes daudzums un intensitāte, kas nepieciešama katram konkrētam indivīdam, atšķiras. Tādējādi nav iespējams izveidot vienu fiziskās aktivitātes recepti visiem.
Latvijā skolēni atkarībā no veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības sporta nodarbībām tiek iedalīti trijās medicīniskajās grupās (skat. tabulu):
- pamata grupa,
- sagatavošanas grupa,
- speciālā grupa.
Neatkarīgi no tā, kurā medicīniskajā grupā sporta nodarbībām skolēns iedalīts, viņam ir nepieciešama viņa veselības stāvoklim atbilstoša fiziskā aktivitāte. Minimālais fiziskās aktivitātes daudzums paliek nemainīgs, mainās fiziskās aktivitātes veids un intensitāte, ilgums u.c. Organizējot sporta nodarbības skolā, būtu nepieciešams ievērot skolēnu iedalījumu medicīniskajās grupās sporta nodarbībām.
| Medicīniskā grupa | Sporta nodarbību veids | Papildu fiziskās aktivitātes |
| Pamata grupa –
1. veseli 2. praktiski veseli 3. pietiekami fiziski sagatavoti |
Sporta nodarbības pilnā
apjomā atbilstoši mācību priekšmeta “Sports” standartam |
Sporta nodarbības sporta
izglītības iestādē, sporta skolā vai sporta klubā |
| Sagatavošanas grupa –
1. praktiski veseli 2. bez pietiekamas fiziskās sagatavotības |
Pakāpeniska fizisko vingrinājumu
apguve, pakāpeniska fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšana, bez maksimālām fiziskām slodzēm un sporta sacensībām |
Papildu sporta nodarbības
fiziskās sagatavotības pilnveidošanai |
| Speciālā grupa –
ar defektiem un hroniskām slimībām (vidēji un smagi funkcionālie traucējumi) |
Sporta nodarbības pēc speciālās
programmas un ar diferencētu pieeju (piemēram, ārstnieciskā vingrošana) |
Pieejamo fizisko vingrinājumu
veidu izmantošana skolas dienas režīmā un sadzīvē |
Neskatoties uz to, ka sporta skolotājs visu laiku pielieto savas zināšanas un prasmes vadīt ārstniecisko vingrošanu, jo lielākā daļa skolēnu bieži slimo un ir ilgstoši atbrīvojumi no sporta, katru gadu sporta skolotājiem draud, ka viņiem nav tiesību vadīt ārstnieciskās nodarbības skolā. Katru gadu sporta skolotāji neziņa un uzdod jautājumu: vai sporta skolotājs drīkstēs nākošgad vadīt ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Arī es līdz šīm brīdim nebiju pārliecināta par pareizo atbildi, tāpēc nosūtīju vēstuli uz IZM ar jautājumiem:
1. Vai sporta skolotājs drīkst vadīt ārstniecisko vingrošanu skolās?
2. Ja drīkst, kādam apliecinošam dokumentam jābūt sporta skolotājam?
25.03.2014.g. saņēmu atbildi
Cien. N.Strazdiņai!
Kolēģe pārsūtīja man Jūsu jautājumus.
Ārstniecisko vingrošanu izglītības iestādē drīkst vadīt sporta skolotājs, kurš studiju laikā ir apguvis ārstnieciskās vingrošanas kursu vai fizioterapijas kursu, vai ieguvis atbilstošu sertifikātu.
Ārstniecisko vingrošanu izglītības iestādē drīkst vadīt arī ārstniecības persona ar atbilstošu specializāciju un apgūtiem pedagogu profesionālās pilnveides B kursiem pedagoģijā.
Cieņā,
Aivars Opincāns
Izglītības departamenta
vecākais referents.
Tālr.67047947
Rakstu sagatavoja Nadija