Jēdziens par stabilitāti, tās iedalījums, attīstība. Kādas struktūras un kā ir jāizmeklē, nosakot pacienta stabilitāti, terapijas pamatprincipi (tehnikas, elementi)

Stabilitāte ir 2. MK līmenis. Tā ir spēja noturēt pozīciju, saglabāt stabilu stāvokli kādā ķermeņa daļā, lai nodrošinātu citu ķermeņa daļu kustību. Stabilitāte ir vajadzīga visās locītavās, kas atrodas svaru nesošā pozīcijā. Izometriskā = toniskā noturēšana – spēja noturēties pret gravitācijas spēku. Kokontrakcija – vienlaicīga izometriska antagonistu mm. grupu kontrakcija ap locītavu, lai saglabātu stabilitāti svaru nesošā pozīcijā, noturētos viduslīnijā.

Bērnu cerebrālā trieka, tās veidi, fizioterapijas principi

BCT– progresējošs vai regresējošs galvas smadzeņu bojājums ar patstāvīgiem ķermeņa kustību, pozas traucējumiem, kas attīstījušies neprogresējoša smadzeņu bojājuma rezultātā un izpaužas kopš dzimšanas, vai līdz 2 gadu vecumam. Cerebrālā trieka nav iedzimta slimība. Smadzeņu bojājums var rasties grūtniecības laikā, dzemdību laikā, kā arī tūlīt pēc dzemdībām saslimšanas rezultātā no neonatālā perioda līdz 2 gadu vecumam.

Fizioloģiskie jaundzimušā refleksi, to saglabāšanās ilgums

Pēc refleksiem, kuri parādās 1. dzīves gadā, var spriest par galvas smadzeņu uzbūvi. Jaundzimušā izturēšanās liecina, ka to nosaka zemgarozas kodolu dominēšana. Tie nobriest agrāk kā galvas smadzeņu garoza, tādēļ izturēšanos nosaka šis “primārais algoritms”. Daļa no primārajiem refleksiem zemgarozas kodolu ietekmē saglabājas arī vēlākos gados. Galvas smadzenēm nobriestot, primārie refleksi tiek kavēti. Tādejādi attīstība noris cefalokaudālā virzienā.